Par šo grozījumu nodošanu skatīšanai Juridiskajā komisijā nobalsoja 92 deputāti, pret nebija neviens, bet viens atturējās.
Iepriekš šo grozījumu skatīšanu vienbalsīgi atbalstījusi Saeimas Juridiskā komisija.
Līdz ar to grozījumi Kārtības rullī Saeimā ir pieņemti pirmajā lasījumā, bet priekšlikumi šā jautājuma tālākai virzībai otrajā lasījumā būs iesniedzami mēneša laikā – līdz 3.decembrim.
Izstrādātie grozījumi noteic, ka Saeimai būs atklāti jāievēlē visas amatpersonas, tostarp Saeimas prezidija locekļi, tiesībsargs, valsts kontrolieris, tiesneši, Satversmes aizsardzības biroja vadītājs, ģenerālprokurors, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājs, Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs.
Aizklātu balsojumu Juridiskās komisijas deputāti rosinājuši saglabāt tikai Satversmē paredzētajai Valsts prezidenta un Satversmes tiesas (ST) tiesnešu ievēlēšanas procedūrai.
Saeimas Kārtības rullī iecerēts noteikt, ka amatpersonas ievēlē, izmantojot elektronisko balsošanas iekārtu vai vēlēšanu zīmes, kā arī noteikt, ka aizklāti balsošana notiek Satversmē noteiktos gadījumos.
Saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli, ja iepriekšējā Saeima savu pilnvaru laikā nav pabeigusi likumprojekta izskatīšanu, bet tas izskatīts vienā vai divos lasījumos, nākamā Saeima pēc Valsts prezidenta, Ministru kabineta, Saeimas komisijas vai ne mazāk kā piecu deputātu priekšlikuma savā pirmajā sesijā lemj, vai likumprojekta izskatīšana ir turpināma. Ja Saeima nolemj turpināt šāda likumprojekta izskatīšanu, tas tiek uzskatīts par pieņemtu pirmajā lasījumā.
10.Saeimas laikā grozījumi Kārtības rullī ir pieņemti pirmajā lasījumā, bet tālāk tie netika virzīti, jo Valsts prezidents Andris Bērziņš pēc 10.Saeimas atlaišanas sasauca Saeimas ārkārtas sēdes, taču tajās šo likumprojektu neiekļāva.
11.Saeima varēs lemt par 67 likumprojektiem, kuru izskatīšana iepriekšējā parlamenta sasaukumā nav pabeigta.
Jautājums par amatpersonu vēlēšanu atklātos balsojumos ir aktuāls, jo Saeimā bijuši vairāki gadījumi, ka amatpersonas netiek ievēlētas, kaut arī partijas pirms balsojumiem solījušas tās atbalstīt. Šādi atkārtoti par Valsts prezidentu netika pārvēlēts Valdis Zatlers, kā arī viņš netika apstiprināts par 11.Saeimas priekšsēdētāju, lai gan visas partijas publiski bija solījušas atbalstu viņam. Šādi par ģenerālprokuroru netika atkārtoti pārvēlēts arī Jānis Maizītis, un ir bijuši arī citi gadījumi.