Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdes darba kārtība liecina, ka deputāti izvērtēs, kas mainījies gada laikā kopš grozījumu stāšanās spēkā.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) vadītāja vietniece Maira Roze iepriekš, tiekoties ar deputātiem, informēja, ka gada laikā, kopš pieņemti grozījumi Imigrācijas likumā, pārvalde saņēmusi 328 lūgumus no ārzemniekiem piešķirt termiņuzturēšanās atļaujas.
Kopumā termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem ieguvuši 778 cilvēki. Roze norādīja, ka šo skaitu veido ģimenes locekļi.
Jūlijā diviem ārvalstniekiem ir anulēta termiņuzturēšanās atļauja, jo konstatēti pārkāpumi ieguldījumu apmērā.
Valsts budžets tīrā veidā saņēmis vienu miljonu un 600 tūkstošus latu, bet kopumā gada laikā veikti darījumi 45 miljonu latu apmērā.
"Kopumā gada laikā, kopš stājušies spēkā grozījumi Imigrācijas likumā par nekustamā īpašuma iegādi, kas ļauj pieprasīt termiņuzturēšanās atļaujas, Latvijā veikti ieguldījumi 45 miljonu latu apmērā, bet valsts budžetā tīrā veidā nonākuši viens miljons un 600 tūkstoši latu," sacīja Roze un paskaidroja, ka šo summu veido nodokļu atvilkumi veiktajiem darījumiem un samaksa par īpašumu reģistrāciju zemesgrāmatā.
Ziņojums tiks nosūtīts izvērtēšanai ministrijām.
Likums paredz, ka termiņuzturēšanās atļauju ārzemniekam ir tiesības pieprasīt vairākos gadījumos – uz pilnvaru termiņu, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem, ja ārzemnieks strādā uzņēmumā, kura pamatkapitāls ir ne mazāks par 2000 latu; ja kādā uzņēmumā ieguldījis 25 tūkstošus latu, kurā nodarbināti ne vairāk kā 50 darbinieku, kura gada apgrozījums vai gada bilance nepārsniedz 7 miljonus latu un kurš saimnieciskā gada laikā nodokļus samaksā ne mazāk kā 20 000 latu, vai ja ārzemnieks uzņēmumā ieguldījis 100 tūkstošus latu.
Termiņuzturēšanās atļauju uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, var lūgt arī gadījumos, ja ārzemniekam pieder viens vai vairāki nekustamie īpašumi Rīgā vai republikas pilsētās, kuru kopējā vērtība ir ne mazāka par 100 000 latu, vai arī viņam pieder viens vai vairāki nekustamie īpašumi ārpus Rīgas vai republikas pilsētām, ja nekustamo īpašumu kopējā vērtība ir ne mazāka par 50 000 latu.