Steinam tiek pārmests par valsts pārvaldes darbinieku uz nepareizu e-pasta adresi nosūtītiem grozījumiem likumā Par prakses ārstiem un likumā Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību.
Steins norāda, ka kļūdu pieļāvuši likumprojektu sūtītāji un ka no viņa nevar prasīt paredzēt visas iespējamās citu cilvēku kļūdas.
Apstiprinātā Saeimas informācijas sistēma paredz, ka e-pasta vēstules ir jāsūta uz adresi "[email protected]". Valsts kanceleja lūdza izveidot atsevišķu e-pasta adresi, uz kuru tiktu sūtīti Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) ar drošu e-parakstu parakstīti likumprojekti. Šāda sistēma tika izveidota, taču tai vajadzēja tikt apstiprinātai Saeimas Prezidijā, aģentūrai LETA sacīja Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas (V) padomniece politiski juridiskajos jautājumos Laura Ošleja. Saeimas Kancelejas direktors nebija to virzījis apstiprināšanai Prezidijā.
Viņa skaidroja, ka sākumā tika izveidota e-pasta adrese "[email protected]". Vēlāk šī e-pasta adrese vairs netika izmantota, un tās vietā tika izveidota cita - "[email protected]". Taču problēma radās, kad Valsts kancelejas pārstāvis divus likumprojektus nosūtīja uz veco e-pastu, skaidroja Ošleja.
Saeimas priekšsēdētājas padomniece norādīja, ka Steina neizdarība ir vērojam faktā, ka "[email protected]" nebija uzstādīta sistēma, kas paredz informēt sūtītāju, ka attiecīgā e-pasta adrese nestrādā. Otrs variants paredzētu uzstādīt pārsūtīšanas funkciju uz "[email protected]", kas tehniski ir viegli izdarāms.
Iekšlietu ministrijas pārstāvji Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē esot norādījuši, ka šādas problēmas ar parlamenta e-pastu bijušas vairākkārt, sacīja Ošleja.
Tāpat kā Āboltiņas padomniece, arī Steins skaidroja, ka Valsts kanceleja iepriekš nākusi klajā ar priekšlikumu ļaut uz atsevišķu e-pasta adresi sūtīt likumprojektus, kurus Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) ir parakstījies ar drošu elektronisko parakstu.
Steins norādīja, ka par jauno informācijas aprites norisi Saeimas priekšsēdētāja esot bijusi informēta un mutiski piekritusi tās pastāvēšanai. Viņš skaidroja, ka Saeimas kanceleja izmanto vairākus tradicionālus mehānismus, kuri nav formāli apstiprināti Saeimas Prezidijā. Gadījumā, ja viss tiktu darīts tikai, kā paredz oficiālā kārtība, administratīvais darbs parlamentā noritētu trīs reizes lēnāk.
Saeimas Kancelejas vadītājs arī noraidīja pārmetumus par attiecīgo uzstādījumu neizveidošanu e-pastā un sniedza ieskatu sistēmas attīstībā. Adrese "[email protected]" tika izmantota, lai nosūtītu likumprojektu elektroniskā formātā, taču paralēli likumprojekti tika sūtīti arī papīra formātā. Savukārt pariešana uz jauno e-pastu "[email protected]" nozīmēja, ka paralēli vairs netiks izmantots paralēlais papīra formāts.
Steins pauda, ka viņš nevarēja paredzēt, ka kāds kļūdīsies un likumprojektu tikai elektroniskā formātā aizsūtīs uz veco adresi "[email protected]". Ņemot vērā, ka no jaunās adreses pienāk apstiprinājums par e-pasta saņemšanu, sūtītājam vajadzēja pamanīt, ka šāds apstiprinājums nav saņemts.
Tāpat Valsts kancelejai reizi nedēļā tiek sūtīts apkopojums par saņemtajiem likumprojektiem - sūtītājam vajadzēja no šī apkopojuma secināt, ka attiecīgie parlamentā likumprojekti nav saņemti, pauda Saeimas Kancelejas vadītājs.
Neoficiāla informācija liecina, ka Valsts kancelejā atbildīgie darbinieki par pieļauto kļūdu, sajaucot e-pasta adreses, saņēmuši sodu. Saeimas Prezidija sēdē līdzīgi izteicās Saeimas sekretārs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK), paužot neizpratni, kāpēc par citu cilvēku pieļautu kļūdu jāprasa atbildība no Saeimas Kancelejas vadītāja.
Jau vēstīts, ka Saeimas Prezidija vairākums 14.oktobrī nolēma piemērot disciplinārsodu Steinam, izsakot viņam rājienu.
Āboltiņa Prezidija sēdē norādīja, ka Steins veicis Saeimas kancelejas struktūrvienību vadītāju atlaišanu un pienākumu izpildītāju iecelšanu bez Prezidija ziņas. Līdz ar to viņš esot pieņēmis lēmumu, kas nav viņa, bet Saeimas Prezidija kompetencē.
Tāpat Steins vairāku gadu garumā neesot konstatējis, ka kancelejas atbildīgā amatpersona nav izstrādājusi Saeimas informācijas sistēmas stratēģiju, kurā būtu minēti sistēmas mērķi un pakalpojumu sniegšanas kvalitātes kritēriji.
Steins aģentūrai LETA skaidroja, ka par kancelejas struktūrvienību vadītāju atlaišanu un pienākumu izpildītāju iecelšanu Prezidijs esot neoficiāli zinājis no darba sarunām un šī informācija esot bijusi pieejama mājaslapā. Pirms virzīt vadītāju apstiprināšanu Prezidijā, Steinam bija jāpārliecinās par viņu darba spējām, skaidroja amatpersona.
Kancelejas vadītājs uzskata, ka Kārtības rullī nav prasības, lai Prezidijs balsotu arī par pienākumu izpildītāju iecelšanu.
Steins arī norādīja, ka ir izveidoti ilgtermiņa plāni Informācijas sistēmas darbībai, kas tad arī ir vērtējami kā stratēģija - pat ja to nosaukumā vārda stratēģija nav.
Saeimas sekretārs Rasnačs norādīja, ka Āboltiņas ierosinājums par rājiena izteikšanu liecina par formālu iemeslu meklēšanu, lai atbrīvotos no kancelejas vadītāja.
Balsojumā rājiena izteikšanu atbalstīja Saeimas priekšsēdētājas biedri Inese Lībiņa-Egnere (RP) un Andrejs Klementjevs (SC).
Pret balsoja Rasnačs, savukārt Saeimas sekretāra biedrs Jānis Vucāns (ZZS) atturējās.
Šī gada maijā Latvijas Televīzija ziņoja, ka speciāla komisija Saeimas Kancelejas direktora Māra Steina amata prasmes novērtējusi ar zemo D atzīmi. Šāda atzīme liecina, ka Steinam ir nepietiekamas prasmes un viņa darbā ir nepieciešami uzlabojumi. No 391 Saeimas darbinieka D līmenis piešķirts tikai Steinam.
Saeimas Kanceleju Steins vada jau 23 gadus un par savu darbu līdz šim ir saņēmis vairākus apbalvojumus, to skaitā arī Triju Zvaigžņu ordeni un Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas (V) pateicību par priekšzīmīgu darbu.