Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis deputātus informēja par reformu plānā ietvertajām izmaiņām valsts pārvaldes atlīdzības sistēmā. Tās paredz, ka mēnešalgu skala tiks mainīta tā, lai valsts pārvaldē nodarbināto atalgojums sasniegtu vidēji 80% no atalgojuma, ko saņem līdzvērtīga darba veicējs privātajā sektorā.
Ar reformu tiek piedāvāts atalgojuma noteikšanā ietvert indeksācijas mehānismu, proti, algu skala valsts pārvaldē pieskaņosies ekonomiskajai situācijai valstī.
Tāpat Valsts kancelejas priekšlikums ir mazināt piemaksu skaitu un apjomu kopējā darba samaksā, piemēram, atteikties no piemaksas par vakanta amata pienākumu pildīšanu un noteikt maksimālo piemaksu kopsummu 30% līmenī no mēnešalgas. Patlaban iespējams noteikt piemaksas 60% no mēnešalgas.
Izmaiņas arī paredz, ka īpaši pieprasītām amatu grupām, kur darbinieki ir grūtāk atrodami un par tiem sacenšas darba devēji, mēnešalga tiks noteikta, reizinot to ar tirgus koeficientu, kas būs ne lielāks par 1,5.
Tāpat reformas ietvaros tiks salāgotas atlīdzības valsts augstākajām amatpersonām un noteikti atlaišanas pabalsti tām amatpersonām, kas ir Saeimas ievēlētas, ieceltas un apstiprinātas.
Plānots, ka izmaiņas, kas skars valsts augstāko amatpersonu atlīdzību, stāsies spēkā tikai pēc 13.Saeimas darbības beigām.
Deputāts Viktors Valainis (ZZS) norādīja, ka patlaban spēkā esošā valsts pārvaldes atlīdzības sistēma ir "kropla", turklāt to iespējams dažādos veidos apiet. "Šis nebūs vienotas atlīdzības likums, bet gan normālas atlīdzības likums," piebilda deputāts.
Arī deputāte Janīna Kursīte-Pakule (NA) uzsvēra, ka Valsts kancelejas izstrādātajā reformu plānā ir iezīmēta pozitīva virzība. "Ja izdosies īstenot kaut 60% no iecerētā, tas jau būs labi," uzsvēra deputāte.
Savukārt deputāte Regīna Ločmele-Luņova (S) norādīja, ka atalgojuma ziņā valsts sektors ir nevienlīdzīgā situācijā ar privāto sektoru. Kā piemēru deputāte minēja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomu, kur privātajā sektorā IKT darbinieki saņem krietni lielāku atalgojumu, nekā līdzvērtīgā amatā valsts pārvaldē.
Citskovskis sacīja, ka, lai šo atšķirību mazinātu, reformu plāns paredzēs šādos gadījumos piemērot tā dēvēto "tirgus koeficientu", kas paredzēs iespēju šiem ekspertiem maksāt lielāku algu.
Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (JV) pauda atbalstu Valsts kancelejas izstrādātajam reformu plānam un pateicās Saeimas komisijai, ka tā neiebilst plānotajām izmaiņām.
"Vēl ir daudz neskaidru jautājumu un diskusijas vēl notiks, bet ir jāvirzās uz priekšu, jo jau tagad virknē svarīgu amatu nav aizpildītas štata vietas," sacīja Siliņa.
Valsts kancelejas direktors informēja, ka izmaiņas atlīdzības likumā šā gada martā plānots iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā, bet paralēli Valsts kanceleja sagatavos likumprojektu pavadošos Ministru kabineta noteikumus. Pēc tam likumprojektu skatīs Saeima.
Citskovskis pauda cerību, ka parlaments likumprojektu varētu apstiprināt šā gada rudens sesijā, lai izmaiņas valsts pārvaldes atlīdzības sistēmā stātos spēkā 2021.gada 1.janvārī.
Jānis
melnais humors