Saeimas komisija piekrīt ierobežot krievu valodā ražotu TV programmu proporciju kanālu pamatpiedāvājumā

Šāds priekšlikums iesniegts Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumam.

Priekšlikuma iesniedzēja Dagmāra Beitnere-Le Galla (JKP) rosina likumā iekļaut Valsts prezidenta Egila Levita nesen pieteikto priekšlikumu likumā stiprināt Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskajā zonas (EEZ) oficiālajās valodās veidotu televīzijas programmu vietu kanālu pamatpiedāvājumā, tādējādi faktiski ierobežojot krievu valodā esošu TV programmu proporciju.

Levits iepriekš bija vērsies Saeimas komisijā, rosinot pārskatīt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu. Prezidenta ieskatā likumā būtu jānosaka prasības pamatpiedāvājumam, kuru saviem abonentiem nodrošina televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzējs, tostarp elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kas retranslē TV programmas, izmantojot kabeļtelevīziju.

"Stipra informatīvā telpa ir būtisks Latvijas demokrātijas un valsts drošības jautājums. Likumdevējam jāspēj nodrošināt, ka Latvijas iedzīvotājiem ir pieejamas kvalitatīvas un plurālistiskas televīzijas programmas, kas stiprina Latvijas piederību Eiropas kultūrtelpai un sekmē Latvijas iedzīvotāju iekļaušanos kopējā Eiropas informatīvās telpas diskursā," uzskata valsts pirmā persona.

Līdz ar to Levits rosināja likumā noteikt, ka visiem abonentiem nodrošinātajā pamatpiedāvājumā obligāti jāietilpst Latvijā izplatīto sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmām, Latvijā izplatīto komerciālo nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmām, reģionālā vai vietējā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa televīzijas programmām. Tāpat prezidents rosina likumā paredzēt, ka, ja pamatpiedāvājumā iekļautas papildu televīzijas programmas, tad būtisku daļu - vismaz 80% - no šīm programmām vajadzētu veidot tādām programmām, kuru saturs sākotnēji veidots kādā no ES vai EEZ oficiālajām valodām.

Komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš aģentūrai LETA pastāstīja, ka komisijas deputātu vairākums minēto priekšlikumu atbalstīja un jau nākamajā nedēļā par to otrajā lasījumā balsos Saeima.

Kaimiņš uzsvēra, ka minēto priekšlikumu atbalsta arī Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome un Valsts drošības dienests. Pretēju viedokli komisijā esot pauduši nozares pārstāvji, norādot, ka valstij šādus grozījumus nevajagot un tas traucēšot nodarboties ar uzņēmējdarbību, atstāstīja politiķis.

Deputāts akcentēja, ka priekšlikums neparedz kanālu aizliegumu - tas noteiks to īpatsvaru piedāvājuma "pamatpakā".

"Tiem, kuriem liekas, ka viņiem kaut kas tiks atņemts vai kāds tiks ierobežots,- tā nav taisnība, jo, ja gribi skatīties savus iemīļotos TV kanālus, kuru mājvieta ir Krievija, tad tādas iespējas paliks, tikai par atsevišķu piemaksu," skaidroja Kaimiņš.

Viņš pauda, ka priekšlikums nepieciešams, lai "mazliet ierobežotu pieejamību Kremļa propagandas kanāliem".

"Alkoholiskos dzērienus pēc plkst.22 arī nevar pārdot, bet tomēr pieejami tie ir. Tas nozīmē, ka tiek ierobežota pieejamība, bet nevienam nekas netiks aizliegts. Šī doma Saeimā bija jau vismaz četrus gadus, tomēr pietrūcis politiskās gribas," sacīja deputāts.