„Mēs apzināmies, ka nevaram pieņemt lēmumu pašvaldības vietā, taču aicinām domes deputātus šo lietu vēlreiz pārdomāt un atgriezties izejas pozīcijā. Dome īsā laikā ir pieņēmusi vairākus atšķirīgus lēmumus par reorganizācijas norisi, un pastāv šaubas, vai ir ievērotas sabiedrības intereses un jauniešu tiesības uz kvalitatīvu izglītību,” pauž Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete. Viņa norāda, ka reorganizācijas nepieciešamību neviens neapšauba, tomēr pašvaldībai jārod kompromisa variants.
Limbažu novada dome 26.maijā ir pieņēmusi lēmumu par triju skolu apvienošanu. Atsaucoties uz likuma normu, ka par skolas reorganizāciju audzēkņi un viņu vecāki jāinformē vismaz sešus mēnešus iepriekš, vairāki Saeimas deputāti un nozares eksperti norādīja, ka līdz nākamā mācību gada sākumam septembrī reforma nevar tikt īstenota.
Analizējot Limbažu domes sagatavoto skolu reorganizācijas plānu, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Vitauts Staņa akcentēja, ka tajā nav paredzēta izglītības programmu licencēšana. Ja pašvaldība, apvienojot vairākas skolas, iecerējusi izveidot jaunu izglītības iestādi, tad šāda lieta domes izglītības speciālistiem ir jāparedz, sacīja V.Staņa.
Deputāts Dzintars Ābiķis (Vienotība) skaidroja, ka Saeimas iejaukšanās pašvaldības kompetencē savā teritorijā noteikt skolu tīklu ir ārkārtīgi reta. Pašvaldībai plānojot reformu un reorganizēto skolu darbību, jāizvērtē skolu mācību rezultāti, to infrastruktūra un jāmeklē direktors „no malas”, aicināja Dz.Ābiķis.
Izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks skaidroja, ka Limbaži bija saņēmuši ministrijas saskaņojumu par janvārī pieņemto lēmumu Limbažu 2.vidusskolu un Limbažu Jauniešu un pieaugušo vakara (maiņu) vidusskolu pievienot 3.vidusskolai. Taču 26.maijā pieņemts atšķirīgs lēmums, ko ministrija rūpīgi vērtē un ir pieprasījusi papildu informāciju.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāve Kristīne Jaunzeme norādīja, ka svarīgi ir sagaidīt Izglītības un zinātnes ministrijas atzinumu par domes lēmumu, jo viņas pārstāvētā ministrija var vērtēt tikai pašvaldības pieņemto lēmumu likumību. Vienlaikus K.Jaunzeme aicināja reformu atlikt, lai panāktu visām pusēm pieņemamu risinājumu. Viņa atgādināja Jūrmalas gadījumu, kad starp pašvaldību un iedzīvotājiem bija lielas nesaskaņas par Jūrmalas Alternatīvās skolas nākotni, taču galu galā tika rasts saprātīgs kompromiss.