Savukārt, ja ceļotājs atsakās doties ceļojumā un pats izbeidz kompleksā tūrisma pakalpojuma līgumu pirms ceļojuma sākuma, pamatojoties uz to, ka ceļotājam ir bažas par došanos uz konkrēto galamērķi jaunā koronavīrusa dēļ, šādā gadījumā pakalpojumu sniedzējam nav pienākums atmaksāt patērētājam iemaksātās avansa summas par ceļojumu.
Lene skaidroja, ka tikai tādā gadījumā, ja ceļojuma galamērķī vai tiešā tā tuvumā ir izveidojušies nenovēršami un ārkārtas apstākļi, kas būtiski ietekmē kompleksā tūrisma pakalpojuma sniegšanu vai kas būtiski ietekmē pasažieru pārvadāšanu uz galamērķi (izsludināta ārkārtas situācija, tā skaitā, noteikta karantīna), ceļotājam ir tiesības atteikties doties ceļojumā.
Viņa piebilda, ka šādā situācijā ceļotājam ir tiesības nemaksāt līguma izbeigšanas maksu un saņemt atpakaļ no tūrisma pakalpojuma sniedzēja visas iemaksātās avansa summas par ceļojumu, bet nav tiesību saņemt papildu kompensāciju.
Tāpat Lene uzsvēra – katrs gadījums ir vērtējams individuāli, ceļotājam neskaidrību gadījumā vispirms ir jāvēršas pie konkrētā tūrisma pakalpojuma sniedzēja.
Pēc PTAC pārstāves skaidrotā, ja ceļojuma laikā nenovēršamu un ārkārtas apstākļu dēļ nav iespējams nodrošināt ceļotāja atgriešanos, kā paredzēts kompleksā tūrisma pakalpojuma līgumā, tūrisma operators nodrošina ceļotāju izmitināšanu uz laikposmu, kas nepārsniedz trīs naktis vienam ceļotājam un sedz izmaksas par nepieciešamo izmitināšanu. Savukārt izmitināšanas izmaksas par atlikušajām naktīm, ja nepieciešams, sedz ceļotājs.
Lene norādīja – ja tiešais pakalpojuma sniedzējs (piemēram, aviokompānija vai viesnīca) atceļ plānoto reisu vai rezervāciju naktsmītnē, ceļotājam ir tiesības saņemt atpakaļ par pakalpojumu iemaksāto naudu. Taču, ja ceļotājs pats atsakās saņemt atsevišķu tūrisma pakalpojumu, tad ceļotājam jārēķinās ar zaudējumiem (ar to, ka iemaksātas naudas summas par nenotikušo pakalpojumu netiks atmaksātas), ja vien pakalpojuma sniegšanas noteikumos nav norādīts pretējais (piemēram, ir iegādātas aviobiļetes, kuras var mainīt).
Viņa piebilda, ka nepieciešamības gadījumā ceļotājs var vērsties pie attiecīgā tūrisma pakalpojumu sniedzēja.
Lene uzsvēra, ka PTAC aicina ceļotājus un tūrisma pakalpojuma sniedzējus katru gadījumu izvērtēt atsevišķi, ņemot vērā konkrētos apstākļus, kā arī sekot līdzi aktuālajai informācijai, kas tiek publicēta atbildīgo iestāžu tīmekļvietnēs.
Vienlaikus viņa norādīja, ka informācija par avioreisiem ir meklējama arī attiecīgās aviokompānijas tīmekļvietnē. Papildu informācija ir pieejama arī attiecīgo ārvalstu valsts un pašvaldību tīmekļvietnēs.
Runājot par ceļotāja iegādāto riska apdrošināšanu, ņemot vērā Latvijas Apdrošinātāju asociācijas ieteikumus, PTAC aicina ceļotājus konsultēties ar katru konkrēto apdrošināšanas kompāniju, kādus riskus tā sedz, tā skaitā saistībā ar jauno koronavīrusu, kā arī noskaidrot, vai tiek segta ceļojuma atcelšana, pārtraukšana un citas izmaiņas.
"Vēršam uzmanību, ka epidēmija un pandēmija lielākajai daļai apdrošinātāju ir iekļauta izņēmumos kā nepārvaramas varas jeb Force Majeure apstāklis, kā rezultātā radušos zaudējumus apdrošinātājs nesedz. Taču, kamēr konkrētajā teritorijā nav izsludināta epidēmija, apdrošinātājs medicīniskos izdevumus segs. Tāpat ceļotājiem jāņem vērā, ka citus riskus, kuru iestāšanās nav cēloņsakarīgi saistīta ar koronavīrusu (vai citu epidēmiju) polise segs – piemēram, ja ceļotājs lauž kāju, pazaudē bagāžu, dokumentus, vai reiss tiek atcelts citu apstākļu dēļ, atlīdzību varēs saņemt," skaidroja Lene.
Vienlaikus PTAC aicina patērētājus "neuzķerties" uz maldinošiem dažādu preču (piemēram, mutes aizsargmaskas) piedāvājumiem, kuriem piedēvēta ārstnieciska vai profilaktiska iedarbība attiecībā uz koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19. Lene uzsvēra, ka piedāvātās preces var nebūt ne individuālie aizsardzības līdzekļi, ne medicīnas preces un nenodrošina piedāvājumos minēto iedarbību.
"Tāpat vēršam uzmanību, ka pat pārbaudīti un prasībām atbilstoši individuālie aizsardzības līdzekļi respiratori – negarantē aizsardzību pret šo vīrusu," viņa atklāja.
Kā ziņots, jaunais koronavīruss pirmo reizi konstatēts 2019.gada 31.decembrī Ķīnā. Kopš tā laika tas reģistrēts vēl vairākos desmitos valstu.
jautājums