Vaicāts, vai rezultātā abas amatpersonas zaudēs amatu, viņš teica, ka ierēdņu atbildība vēl tiks vērtēta, norādot, ka iznākumi citu starpā var iekļaut pazemināšanu amatā vai arī atbrīvošanu no amata.
Lai gan dienesta pārbaudē secināts, ka amatpersonas nav rīkojušās prettiesiski un nav pārkāpušas dienesta pilnvaras, tomēr, vērtējot procesu, kā notikusi lēmumu pieņemšana, secināts, ka "viennozīmīgi nav ievēroti labas pārvaldības principi," sacīja ministrs.
Kā piemēru viņš izcēla faktu, ka darba grupa, kas radīta vakcīnu iepirkumu veikšanai, nav izveidota ar rīkojumu - tā ir pastāvējusi pēc savstarpējas vienošanās. No liecībām esot nojaušams, kas sapulcēs ticis runāts, bet nav protokolu vai dokumentu, kuros aprakstīts, par ko runāts. "Ir iemesls domāt, ka tādu vienkārši nav bijis," piebilda politiķis.
NVD tika dots mandāts pārstāvēt Latviju Eiropas Savienības līmenī jautājumos par vakcīnu iepirkumiem un to apmēriem. Ar bijušās veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) vēstuli Eiropas Komisijai tika noteikta konkrēta amatpersona - Lācbergs -, kas pārstāvēja Latviju iepirkumu sanāksmēs un citu starpā sūtīja pieteikumu e-pastus. Savukārt pasūtījumu formas esot aizpildījusi NVD direktora vietniece veselības aprūpes administrēšanas jautājumos Inga Milaševica.
"Mēs zinām, ka atsevišķās sanāksmēs ir piedalījušās arī ministrijas augstākās amatpersonas, bet šobrīd neviens no procesa dalībniekiem nevar apliecināt, ka kāda no ministrijas augstākajām amatpersonām būtu devusi konkrētus rīkojumus par to, kāds lēmums būtu jāpieņem," skaidroja Pavļuts, secinot, ka šajā procesā lēmumi tikuši pieņemti koleģiāli.
Tāpat viņš atklāja, ka sanāksmēs, kur spriests par Pfizer vakcīnu apmēriem, lēmums pieņemts, savstarpēji konsultējoties, bet nedokumentējot pārrunāto. Darba grupas argumenti mazākam šī ražotāja vakcīnu devu iepirkumam, nekā piedāvāts, bijuši, ka tās ir ļoti dārgas, salīdzinoši grūti lietojamas un nebūtu piemērotas masveidīgai lietošanai, bet tās varētu izmantot vien lielajās slimnīcās.
Dienesta pārbaudi veikusī komisija secinājusi, ka atsevišķos gadījumos Lācbergs nav neformālajai darba grupai sniedzis pilnu informāciju par vakcīnu iepirkumiem, tāpēc ministrs neizslēdz iespēju, ka darba grupa tikusi maldināta.
"Runājot par šī procesa neatbilstību labas pārvaldības principiem, par administratīvo kārtību, par labas pārvaldības principu ievērošanu, par skaidru atbildību noteikšanu, jebkurā iestādē, jo īpaši situācijā, ja nav normatīvo aktu, kas noteiktu šo kārtību, ja nav skaidri definētas dalībnieku atbildības un pienākumi, (..) tad šādā situācijā, protams, par jebkurām atkāpēm atbild iestādes vadītājs - augstākā amatpersona - un tas ir valsts sekretārs," disciplinārlietas rosināšanu pret Mūrmani-Umbraško skaidroja Pavļuts.
Par bijušo veselības ministri Ilzi Viņķeli Pavļuts sacīja, ka viņa procesā esot piedalījusies tikai daļēji, turklāt gala lēmumi tika pieņemti bez ministres klātbūtnes. Tomēr joprojām šajā situācijā, kur visi riski nav ņemti vērā, ir iesaistīta arī bijusī veselības ministre, kura Pavļuta ieskatā atbildību jau ir uzņēmusies, samaksājot ar savu amatu.
Kopumā ieceri divos iepirkumos iegādāties ievērojami mazāku Pfizer vakcīnu apjomu, nekā tika piedāvāts, ministrs nosauca par "lielu stratēģisko kļūdu ar smagām sekām", pieminot Latvijas lēno vakcinācijas tempu un pašreizējo vakcīnu trūkumu.
Tāpat viņš piebilda, ka šis lēmums netika izlemts valdībā, lai gan tas ir ticis diskutēts Ministru kabineta (MK) sēdē, kur VM bija sniegusi prezentāciju par vakcīnu iegādes apjomiem. Pēc viņa sacītā, šajā sēdē tika diskutēts par Pfizer vakcīnu, tomēr "nav virzīts MK lēmums par apjomu, kādā šīs vakcīnas būtu pērkamas, un šis lēmums ir palicis pašas VM ziņā".
Ministrs arī pieminēja, ka drīzumā komisijas secinātais tiks publicēts VM mājaslapā.
VM valsts sekretāre Mūrmane-Umbraško aģentūrai LETA trešdienas pēcpusdienā sacīja, ka viņai "nekā vairāk nav ko teikt kā to, ko teikusi VM". Savukārt ar Lācbergu aģentūrai LETA pagaidām nav izdevies sakontaktēties.
Kā vēstīts, pirmajā iepirkumā, līdz 19.novembrim, Latvija varēja pieteikties līdz 860 000 "Pfizer" vakcīnu devām, bet faktiski tika pieņemts lēmums par 97 500 iepirkšanu. Nākamajā kārtā, kad tika piedāvātas 430 000 šī ražotāja vakcīnu devas, Latvija pieteicās uz 100 000 devu.
Dienesta pārbaudē tika vērtēts pērnā novembra lēmums pieteikties uz BioNTech-Pfizer vakcīnām, tā tiesiskums un pamatojums, kā arī Covid-19 vakcīnu portfeļa veidošanas procesa atbilstība labas pārvaldības principiem.
Dienesta pārbaudi veselības ministrs sāka 13.janvārī. To veica komisija, kurā strādāja pārstāvji no VM, Valsts kancelejas un Tieslietu ministrijas.
Iepriekš Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) intervijā LTV raidījumam Rīta Panorāma sacīja, ka kādi mūsu sistēmā strādājošie cilvēki pieņēma lēmumu atteikties no lielākas BioNTech un Pfizer vakcīnu devu piegādes, lai gan ražotājs bija piedāvājis piegādāt vairāk nekā 800 000 vakcīnu.
Viņš par šādu rīcību pauda sašutumu, jo viņam šāds lēmums nav saprotams. "Latvijai pirmajā piegājienā piedāvāja vairāk nekā 800 000 Pfizer vakcīnu, bet kāds vai kādi mūsu sistēmā strādājošie pieņēma lēmumu pieņemt tikai 97 500 vakcīnas. Ja mēs nebūtu atteikušies, mums šobrīd būtu daudz vairāk vakcīnu," atzina premjers.
Papildināta ziņa no 4.rindkopas.