Kā šodien sarunas laikā norādīja eksperti, valodas politikai šobrīd vairāk jākoncentrējas ne tik daudz uz valsts valodas aizsardzību, cik uz attīstību, lai nodrošinātu kvalitatīvu valodas lietojumu ārējās vides ietekmē, respektējot arī izlokšņu, latgaliešu rakstu valodas un lībiešu valodas attīstību. Tāpat būtiski veicināt jauniešu interesi par savu dzimto valodu, tās dziļāku iepazīšanu un mūsdienīgu apguvi.
"Ir svarīgi, lai jaunā valodas politika ir vērsta uz sabiedrības līdziesaisti, mūsdienīgām, jaunatni uzrunājošām aktivitātēm un tehnoloģijām. Ir mērķtiecīgāk jāizmanto digitālie rīki valodas terminoloģijas, vietvārdu, citu datos balstītu pētījumu un mācību procesa nodrošināšanai," sacīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).
Diskusijas laikā tika uzsvērti vairāki apstākļi, kas ietekmē valodas attīstību, tostarp attieksmes maiņa, komunikācija un sabiedrības līdzdalība, kā arī mazākumtautību iesaiste, terminoloģijas attīstība un nostiprināšana. Tāpat tika norādīts, ka pietrūkst būtiska resursa datos balstītai valodas pētniecībai un projektos sasniegto valodas pētījumu rezultātu nostiprināšanai.
Sanāksmē piedalījās IZM, Tieslietu ministrijas, Kultūras ministrijas, Labklājības ministrijas, Latviešu valodas aģentūras, Valsts valodas centra, augstskolu un citu institūciju pārstāvji, kas bijuši līdz šim iesaistīti valsts valodas politikas īstenošanā. Plānots, ka jaunās pamatnostādnes, kas iezīmes valsts valodas politikas mērķus, uzdevumus un īstenojamos pasākumus, pēc vairākām diskusijām sabiedriskajai apspriešanai tiks nodotas jūnijā.
pietiek birokratiskā muļļāšanās !
joki
Aizsajūsmasaizrāvāselpa