Saeimas Juridiskais birojs ir iesniedzis priekšlikumu, kas paredz sašaurināt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvāto pašvaldības definīciju.
Likumprojekta sākotnējā versija paredz noteikt, ka pašvaldība ir atvasināta publiska persona, kas ar leģitīmi ievēlētas domes un tās izveidotas un tai padotas administrācijas, kā arī tās dibinātu kapitālsabiedrību un kapitālsabiedrību, kurās pašvaldība ieguvusi kapitāla daļas, starpniecību patstāvīgi nodrošina pašvaldībai tiesību aktos noteikto funkciju un uzdevumu izpildi savas administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs un ir atbildīga par to.
Parlamenta Juridiskais birojs rosināja no panta izslēgt daļu par kapitālsabiedrībām un pašvaldības iegūtajām kapitāla daļām, skaidrojot, ka šai normai šajā pantā neesot konsekvences. Birojs piedāvāja šo normu izslēgt vai arī noteikt konsekventāku pašvaldības definīciju.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāve Kristīne Kinča lūdza skaidrot, kurā likuma daļā šo normu varētu iekļaut, piebilstot, ka pašvaldību kapitālsabiedrības principā dibina, lai īstenotu pašvaldību autonomās funkcijas, novērstu tirgus nepilnības vai realizētu kādu stratēģiski svarīgu uzdevumu vai funkciju.
Viņasprāt, nevar kapitālsabiedrības "izraut" no pašvaldību sistēmas. Tāpat viņa minēja, ka priekšlikumu par pašvaldības definīciju iesniedza arī deputāts Viktors Valainis (ZZS) un LPS, kas paredz jaunajā likumā iekļaut iepriekš likumdošanā izmantoto pašvaldības definīciju. Viņa piedāvāja pieturēties pie esošās pašvaldības definīcijas, tā aptverot gan iestādes un pašvaldību administrācijas, gan aptverot šīs kapitālsabiedrības.
Savukārt opozīcijas pārstāve Regīna Ločmele (S) aicināja likumā paplašināt kapitālsabiedrību definīciju un noteikt visas funkcijas, ko tām jāpilda. Tāpat viņa rosināja domāt par iedzīvotāju interesēm, sakot, ka iedzīvotāji vēlas saņemt noteiktus pakalpojumus no pašvaldības caur pašvaldību kapitālsabiedrībām par zemākām cenām, labākā kvalitātē un ar lielāku atbildību. Deputāte rosināja diskusiju par pašvaldību definīciju turpināt darba grupā.
Pēc diskusijas par Valaiņa un LPS piedāvājumu pieturēties pie esošās pašvaldības definīcijas un Saeimas Juridiskā biroja rosinājuma normu par kapitālsabiedrībām atrunāt citviet likumā, deputāti lēma, ka darba grupā tālāk pastrādās pie pašvaldības definīcijas.
Tāpat šodien sēdes sākumā diskusijas izcēlās par to, kā komisijai izskatīt šo likumprojektu. Valainis to rosināja sadalīt blokos un daļu skatīt komisijā, daļu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas apakškomisijā, bet daļu izrunāt darba grupās.
Pret šādu ieceri iebilda vairāki komisijas pārstāvji. Deputāts Juris Pūce (AP) atzīmēja, ka ir iesniegti daudz priekšlikumu par kuriem būs jādiskutē, tomēr, viņaprāt, vairāki jautājumi ir izšķirami komisijas sēdē un neprasīs tik daudz analīzi, kā varētu šķist. Viņš piekrita, ka vajadzības gadījumā par atsevišķām normām varēs diskutēt darba grupā. Pūce aicināja skatīt likumprojektu secīgi pa priekšlikumiem, nevis sadalot blokos pa komisijām, apakškomisiju un darba grupām.
Komisijas priekšsēdētāja Inga Goldberga (S) piedāvāja skatīt priekšlikumus secīgi pa likuma nodaļām. Tad arī varētu attiecīgi pieaicināt ekspertus, lai organizētu viņu darbu labāk, kā arī uzklausītu visus pa blokiem. Ja būs nepieciešama plašāka politiska diskusija, tad lūgs iesaistīties apakškomisiju un atvērt plašāku diskusiju, ja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nespēs vienoties par virzienu, kurā iet.
Kopumā par Pašvaldību likumprojektu saņemti 316 priekšlikumi, un plānots, ka to komisijā izskatīs trešdienās. Nepieciešamības gadījumā likumprojektu varētu skatīt arī otrdienās.