Saeimu jeb institūciju, kas izdevusi apstrīdēto likumu, Satversmes tiesā pārstāvēs viens no Latvijā atzītākajiem ekspertiem – advokātu biroja Cobalt vadošais partneris, zvērināts advokāts Lauris Liepa. Taču plašais pieaicināto personu loks liecina, ka tiesa ļoti lielu vērību pievērsīs reformas ekonomiskajam pamatojumam. To kā galveno argumentu reformas nepieciešamībai minējis gan tās virzītājs eksministrs Juris Pūce, gan atbildīgās Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas vadītājs Artūrs Toms Plešs (abi A/P), kuri tagad apmainījušies amatiem.
Pirmā parauglieta
Kopumā Satversmes tiesā pašlaik ir ierosinātas 19 ar ATR saistītas lietas. Pirmo lietu skatīs viss Satversmes tiesas sastāvs. Tiesas sēdes vadītāja būs ST priekšsēdētāja Sanita Osipova, tiesneši – Aldis Laviņš, Gunārs Kusiņš, Daiga Rezevska, Jānis Neimanis un Artūrs Kučs. Tiesas sēdi ar dalībnieku piedalīšanos, kas notiks videokonferences režīmā un sāksies 13. janvārī plkst. 10, varēs vērot tiešraidē ST mājaslapā un tiesas Youtube kanālā. Informācija būs pieejama arī ST Twitter kontā. Tiesas sēdē lietas dalībnieki izklāstīs lietas faktiskos apstākļus un juridisko pamatojumu, tiks uzklausītas pieaicinātās personas, tad sekos tiesas debates un replikas. Tiesas sēde beigsies ar priekšsēdētāja paziņojumu par to, kad tiks pasludināts spriedums, taču tas jāizdara viena mēneša laikā pēc pēdējās tiesas sēdes.
Dienai neformāli zināms, ka process solās būt garš un sarežģīts, jo lietas skatīšana tiek plānota četras dienas. Tā bijusi Saeimas prezidija prasība, lai parlamentu tiesā pārstāvētu nevis kāds no Cobalt advokātiem, bet tieši Lauris Liepa – viņa pieredzes dēļ. Interesanti, ka Ikšķiles pusi pārstāv zvērināts advokāts Matīss Šķiņķis, kurš savulaik strādājis Cobalt. Savukārt Limbažu novada pieteikuma juridisko pamatojumu gatavojis zvērināts advokāts Artis Stucka, kuru piesaistījušas vēl arī citas pašvaldības.
Pieaicināto personu saraksts liecina, ka šo lietu vērtēs ne tikai no tiesību, bet arī no ekonomiskās ietekmes viedokļa. Uz tiesas sēdi aicināti ekonomikas zinātņu doktori Raita Karnīte, Andris Miglavs un Jānis Vanags, bet ekonomikas doktors Staņislavs Keišs viedokli sniedzis rakstveidā. Piedalīties sēdē aicināta arī socioloģijas doktore Iveta Reinholde, tiesību doktors Jānis Pleps un tiesību maģistrs Edgars Pastars, kā arī pārstāvis no Ministru kabineta, Tieslietu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Valsts kontroles, Latvijas Bankas, Latvijas Pašvaldību savienības un 13. Saeimas ATR komisijas. Jāpiebilst, ka daļa iepriekš minēto personu un institūciju savu viedokli sniegušas arī rakstveidā.
ST vērtēs arī to, kādā veidā likums ticis pieņemts, proti, e-Saeimas platformā. Tas atspoguļojas pieteikuma iesniedzēju izklāstā, un atbilstoši ST metodoloģijai tiesai vispirms jāvērtē, vai likums ir pieņemts pienācīgā kārtā. Būtisks aspekts būs arī ATR komisijas izveide, jo tā izveidota nevis atbilstoši proporcionalitātes, bet gan frakciju pārstāvniecības principam.
Jāuzņemas politiskā atbildība
Interesanta nianse, ka Satversmes tiesa nav nosaukusi uzaicināto institūciju pārstāvjus, minot vārdus un uzvārdus. Tādējādi, piemēram, Saeimas ATR komisija varēja izvirzīt jebkuru pārstāvi. Pagājušajā nedēļā vienas dienas laikā bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, Saeimas deputāts Juris Pūce (A/P) tika ievēlēts gan ATR komisijas sastāvā, gan tās priekšsēdētāja amatā un tika deleģēts kā komisijas pārstāvis Satversmes tiesas pirmajā ATR lietā. Pret balsoja tikai viens no septiņiem komisijas locekļiem – Viktors Valainis (ZZS).
Uz jautājumu, vai apstākļi, kādos Pūce pameta ministra amatu, nav pietiekami, lai iebilstu pret viņu kā komisijas vadītāju, komisijas deputāts Jānis Dombrava (NA) Dienai norādīja, ka Pūce sāka ATR un tandēmā ar iepriekšējo komisijas vadītāju, tagad ministru Artūru Tomu Plešu virzīja šo reformu: "Viņiem būtu jāļauj pabeigt iesākto darbu, nevis procesa vidū jāmaina atbildīgās personas. Neskatoties uz to, ka abi šobrīd ir samainījušies ar amatiem, abi nes politisko atbildību par reformas iznākumu." Pūces "neētiskā rīcība" saistībā ar caurlaidēm esot jāvērtē vēlētājiem. "Ja Pūces pārkāpums būtu tieši saistīts ar ATR, es neatbalstītu viņa ievēlēšanu ne tikai komisijas vadībā, bet pat sastāvā," sacīja Dombrava. Arī komisijas priekšsēdētāja vietnieks Ēriks Pucens (KPV LV frakcija) uzskata, ka reputācijas riski jāvērtē sabiedrībai: "Es neesmu tiesīgs spriest par reputāciju. Mani interesē, lai komisija pilda savus uzdevumus. A/P ir vadījusi komisiju, un es neredzu argumentus, kādēļ tā vairs nevarētu turpināt to darīt." Jāpiebilst, ka pēc Dombravas priekšlikuma nolemts, ka komisiju ST varēs pārstāvēt arī priekšsēdētāja vietnieks.
Pats Pūce Dienai norāda: "Tā ir vispārēja kārtība, ka priekšsēdētājs pārstāv komisiju, ja tā tiek pieaicināta." Tas tiesa, taču mēdz būt izņēmumi. Politiķis atzīst, ka vēl kā ministrs nav piedalījies ATR komisijas sēdēs ne par Limbažiem, ne Ikšķili, taču "šis nav jautājums par atmiņu, bet par objektīvu procesu". Viņš jau lūdzis sagatavot visus sēžu protokolus un saraksti ar pašvaldībām. "Es būšu tur [tiesā], lai aizstāvētu komisijas atzinumu, nevis to, kāds ir mans personiskais viedoklis."
Pieteicēju argumenti
Tiesa vērtēs Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma 28.2., 28.19. (Ikšķiles pilsēta un Tīnūžu pagasts atrodas Ogres novadā) un 35.4. apakšpunkta (Skultes pagasts atrodas Saulkrastu novadā) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101. pantam, Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. panta trešajai un sestajai daļai, kā arī 5. pantam. Limbažu novada dome norādījusi, ka atbilstoši sākotnējam VARAM piedāvātajam administratīvā iedalījuma modelim Skultes pagasts tāpat kā līdz šim bijis iekļauts Limbažu novada sastāvā. Reformas rezultātā Skultes pagasts iekļauts Saulkrastu novadā. Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka šādam risinājumam nav pamatojuma un nav notikušas pienācīgas konsultācijas ar Limbažu novada domi un Latvijas Pašvaldību savienību. Tas esot bijis politisks Saeimas lēmums, ar to citstarp esot pārkāpts pašvaldības princips, liecina ST iesniegtie materiāli. Turklāt reformas procesā nav noskaidrots vietējās kopienas viedoklis.
Savukārt Ikšķiles novada dome pauž, ka reformas nepieciešamība un piedāvātais administratīvā iedalījuma modelis neesot pietiekami pamatots. Saeima arī neesot definējusi reformas mērķus un kritērijus, pēc kuriem veidojami novadi. Reformas ietvaros neesot vērtēti alternatīvi risinājumi, piemēram, priekšlikums pievienot Ikšķiles novadu Salaspils novadam. Turklāt ne administratīvā iedalījuma izstrādes, ne likuma pieņemšanas laikā neesot notikušas atbilstošas konsultācijas ar pašvaldību. Ikšķiles novada dome norāda arī uz vairākiem labas likumdošanas principa pārkāpumiem, uzskatot, ka pārkāpts arī Satversmes 15. pants, kurš paredz: "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu dēļ tā var sanākt citā vietā." Attālināto Saeimas sēžu digitālo platformu e-Saeima nevarot uzskatīt par citu vietu Satversmes 15. panta izpratnē. Turklāt šādās sēdēs nedrīkstot izskatīt tādus likumprojektus un jautājumus, kuru izskatīšana nav objektīvi steidzama. Ikšķiles novada dome norāda arī uz subsidiaritātes principa pārkāpumu. Neesot konstatēts, ka Ikšķiles novada pašvaldība nespēj pildīt savas funkcijas.