"Jā, esam sākuši metodoloģijas izstrādi," teica Krastiņš, piebilstot, ka metodoloģijas izstrādes laikā notiks konsultācijas arī ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) un ar Finanšu izlūkošanas dienestu.
"Process noteikti nebūs vienkāršs, jo liela daļa klientu nav Latvijas rezidenti. Taču mums vēl ir laiks, kamēr kreditori vēl tikai gatavo savus prasības pieteikumus. Metodoloģija būs vajadzīga brīdī, kad varēsim sākt runāt par naudas līdzekļu atmaksāšanu kreditoriem," sacīja Krastiņš.
Viņš arī informēja, ka kreditori ir jau sākuši pieteikt prasības, taču gala termiņš prasību iesniegšanai ir 2019.gada 19.decembris.
"Ņemot vērā, ka dokumentācija, kas jāiesniedz līdz ar prasības pieteikumu, ir sarežģīta, jo ir jāpierāda arī finanšu līdzekļu avotu legalitāte, turklāt lielākā daļa no kreditoriem nav no Latvijas, pēc pieredzes līdzīgos maksātnespējas procesos, prognozēju, ka lielākā daļa kreditoru pieteiksies īsi pirms termiņa beigām," atzina bankas maksātnespējas procesa administrators.
Tāpat viņš atzina, ka visas kreditoru prasības, visticamāk, netiks apmierinātas.
"Pēc iepazīšanās ar bankas grāmatvedības datiem, prognozēju, ka lielākās problēmas sagaidāmas ar bankas izsniegto kredītu atgūšanu. Būtiska daļa no tiem vērtējami kā problemātiski. Daudzi no tiem izsniegti dažādu īpašumu iegādei NVS valstīs, bieži vien ar nepamatotu un nepietiekamu nodrošinājumu. Tāpat problēmas sagādās līdzekļu atgūšana no aktīviem, kas ir ārpus Latvijas. Problemātiskie kredīti un ieguldījumi dažādu uzņēmumu pamatkapitālā, kuru patiesā vērtība, lai arī vēl nav pilnībā apzināta, apstiprina manu sākotnējo pieņēmumu, ka visas kreditoru prasības, visticamāk, netiks piepildītas," teica Krastiņš.
Jau ziņots, ka PNB bankas darbība tika apturēta šī gada 15.augustā, bet 12.septembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pasludināja PNB banku par maksātnespējīgu.
PNB bankas darbība tika apturēta, lai nepieļautu bankas līdzekļu aizplūšanu.
Eiropas Centrālā banka (ECB) kā PNB bankas tiešais uzraugs 2019.gada 15.augustā nolēma atzīt PBN banku par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde pieņēma lēmumu neveikt PNB bankas noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu. Ņemot vērā minēto, FKTK nolēmuma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu PNB bankā un lēma par noguldījumu nepieejamību.
ECB kā PNB bankas tiešais uzraugs pieņēmis šādu lēmumu, konstatējot, ka banka nav ievērojusi regulējošās prasības un izvērtējot bankas finansiālo situāciju.
Laikraksts Diena vēstīja, ka PNB bankas apturēšanas brīdī lielākā uzmanība tika pievērsta faktam, ka īslaicīgi savai naudai nevarēja piekļūt ap 40 tūkstošiem bankas klientu – pensionāru, vēsturiski banka nemaz nav tik viennozīmīgi uzskatāma par "vienkāršo tautu apkalpojošo" finanšu iestādi. Ir arī publiski ne tik redzamā bankas darbības puse – banka savulaik diezgan regulāri pavīdēja ar naudas atmazgāšanu saistītos skandālos Krievijā un Ukrainā, tāpat savulaik bankai ticis piemērots sods saistībā ar Ziemeļkorejas sankciju lietu. Turklāt bankas klientu portfelī bijušas arī tā sauktās čaulas kompānijas, kurām tieši pēdējos gados uzraugi pievērsuši īpašu uzmanību saistībā ar aizdomām par šādu uzņēmumu tiešu vai pastarpinātu saistību ar iespējami nelegālas izcelsmes naudas apriti.
To, ka PNB bankā vēsturiski ir apkalpotas arī čaulas kompānijas, apliecinājusi pati banka 2018. gada bankas finanšu pārskatos. Proti, banka norāda, ka 2018. gadā turpinājusi pilnveidot noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) iekšējās kontroles sistēmas, realizējot rīcības plānu, kas tika izstrādāts, pamatojoties uz 2017. gadā starp banku un FKTK noslēgto Administratīvo līgumu. Pārskatā uzsvērts, ka rīcības plāna ietvaros banka uzlabojusi automatizēto IT sistēmu, kuru izmanto NILLTF riska pārvaldīšanai, nodrošinājusi iekšējās un ārējās apmācības, ieviesusi kontroles mehānismu kvalitātes kontroles procesus.