Andrejs un Valda, pensionāri (fotografēties atteicās)
Andrejs. Visi iet, mums arī vajag paust savu nostāju. Es balsoju par.
Valda. Es gan balsoju pret, jo nedomāju, ka šie grozījumi ir nepieciešami, mani personīgi apmierina esošie pensiju nosacījumi. Mēs rūpīgi iepazināmies ar grozījumu projektu, taču mums ir dažādas pensijas, tāpēc laikam arī vienā ģimenē viedokļi atšķiras.
Vilma. Es piedalījos un balsoju par grozījumiem. Jā, man vēl pensija tālu, bet man vecāki saņem pensiju, un man ir žēl uz to noskatīties, cik viņiem ir grūti dzīvot. Ja es nepalīdzētu, būtu pavisam grūti. Ceru, ka tomēr būs labāk.
Pēteris. Ja visas cenas pieaug, dzīves dārdzība pieaug, minimālā alga pieaug, tad es gribu, lai arī mana pensija augtu tam visam līdzi. Citādi nav iespējams izdzīvot.
Dainovīte un Jonas, pensionāri
Dainovīte. Es piedalījos, vīrs gan ne, jo viņš ir Lietuvas pilsonis. Tāpēc, ka pensijas mazas, man ir 118 lati, kas tas ir? Labi, ka esam divi, arī bērni palīdz, bet kā izdzīvot vientuļajiem pensionāriem? Cik daudzi vēl veci, slimi, bet vēl iet piestrādāt, lai varētu samaksāt par dzīvokli.
Jonas. Es piedalītos, ja varētu. Arī Lietuvā pensionāriem nav viegla dzīve, tas pats.
Vladimirs, pensionārs (fotografēties atteicās). Ja jau par to referendumu nauda iztērēta, bija jau jāaiziet. Balsoju? Nu, protams, par. Paklausījos televīzijā, kā runā, tiltus ceļ, mājas ceļ, bet pensijām naudas nav.
Teresa (fotografēties atteicās). Piedalījos tāpēc, ka es ar savu pensiju nevaru izdzīvot. Ļoti ceru, ka būs labāk. Palasīju avīzēs ko raksta, tāpēc ceru.
Antonija (pensionāre, fotografēties atteicās). Ziniet, jādzīvo ir šodien. Kaut vai vienu gadu, bet vismaz varbūt būs labāk. Cik mums tās dzīves vairs ir palicis. Pēc tam ceru, ka atpakaļceļa nebūs, ka vairāk jau tās pensijas nesamazinās.