Plašāku informāciju par to saturu viņš nesniedza. Pēc ministra teiktā, priekšlikumu skaits ir starp diviem un pieciem.
Priekšlikumi saņemti piektdien, un, kā norādīja Kozlovskis, skaidrībai par tālāko rīcību jābūt līdz 28.septembrim, ko Valsts policija (VP) minēja kā iespējamo laušanas termiņu līgumam ar fotoradaru piegādātājiem V-Traffic. Iepriekš šis uzņēmums darbojās ar nosaukumu Vitronic Baltica un partneri.
Ministrs norādīja, ka Vācijas uzņēmums šeit ir investējis, bet nav saņēmis pilnā apjomā atlīdzību, un tā interesēs neesot būt sponsoram. Viņš piebilda, ka Vitronic Vācijas pārstāvis Norberts Šteins līdz šim darbojies sekmīgi. Lūgts komentēt, kāpēc neveiksmīgs izrādījies projekts Latvijā, ministrs teica, ka var vērtēt emocionāli, un norādīja uz iedzīvotāju negatīvo attieksmi pret fotoradariem, kā arī neizslēdza privātā partnera lomu.
Pēc Kozlovska domām, ir jānodrošina fotoradaru darbības nepārtrauktība, un viņš kā risinājumu minēja jau uzstādīto iekārtu atpirkšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā jauna iepirkuma sludināšanu par papildu fotoradariem. Patlaban viņš atbalstītu iekārtu atpirkšanu par saprātīgu un samērīgu cenu, taču tās iespējamo apmēru nenosauca. Pēc viņa domām, būtu jāiegādājas aktīvi, bet nebūtu jāpārņem saistības.
Ministrs neredzot iespēju pabeigt esošo projektu līdz galam, tomēr, viņaprāt, nebūtu pareizi un tālredzīgi likt visus esošos fotoradarus "nozāģēt". Viņš arī neizslēdza sadarbības turpināšanu ar Vācijas uzņēmumu, kuram ir laba reputācija. Kozlovskis norādīja, ka līgums ir mantots "kā dāvana", un, viņaprāt, nebūtu prāta darbs tiesāties ar uzņēmumu, jo tas var izrādīties arī valstiski neizdevīgi. Pēc viņa vārdiem, ja izvēlētais risinājums būs "ārpus līguma", par projektu būs jālemj valdībai. IeM varētu piedāvāt Ministru kabinetam vairākus variantus.
Runājot par tālāko fotoradaru izmantošanu Latvijā, Kozlovskis norādīja, ka ar tiem ir jāprot apieties, nepieciešamas zināšanas un iemaņas, nevarēs iztikt arī bez programmatūras. Tomēr valstij par to būs jāmaksā privātajam uzņēmumam. Viņš skeptiski izteicās par patlaban izmantoto modeli, saskaņā ar kuru uzņēmums nopelna noteiktu daļu no iekasētajiem sodiem. Vaicāts, vai uzskata iepriekšējo ministru laikā izvēlēto modeli par nepareizu, viņš teica, ka tagad ir viegli vērtēt un kļūdas ir zināmas. Esot vienīgi prieks, ka autovadītāji nav maksājuši nepamatoti un fotoradari ir strādājuši atbilstoši prasībām.
Pēc viņa domām, ir nepieciešams vēlreiz izvērtēt, vai būtu vajadzīgs tikpat daudz fotoradaru, cik plānots pašreizējā projektā. Ja būs nepieciešami papildu fotoradari, ar to ieviešanu varētu nodarboties valsts struktūra, piemēram, Satiksmes ministrijas struktūrvienība, un patlaban šajā jomā nodarbinātie cilvēki nezaudētu darbu.
Kā ziņots, Vitronic Baltica un partneri savlaicīgi nespēja izpildīt savulaik noslēgtā līguma saistības un uz Latvijas ceļiem uzstādīt 160 stacionāros fotoradarus, tāpēc VP paziņoja par nodomu lauzt līgumu. Šteins 28.augusta valdības sēdē, kurā tika spriests par fotoradaru jautājumu, apgalvojis, ka iesniegs rakstveida priekšlikumus, lai radari uz Latvijas ceļiem varētu darboties nepārtraukti.
V-Traffic lielākais īpašnieks ir Vācijas augsto tehnoloģiju kompānija Vitronic, kas pieder tās dibinātājam vācu inženierim Šteinam.