Plānotās izmaiņas var novest līdz 150 finansiāli neizdevīgāko skolu slēgšanai
Ja Usmas pamatskolas direktore Iveta Rozenberga sarakstītu stabiņus ar plusiem un mīnusiem iespējamai viņas vadītās skolas likvidēšanai, tad mīnusu stabiņš stieptos garāks. Transporta problēmas un daudzu ģimeņu nelabvēlīgais stāvoklis, viņasprāt, novestu līdz situācijai, ka daži pagasta bērni vispār nevarētu izglītoties, pedagogi kļūtu par bezdarbniekiem, līdz ar skolas likvidāciju izzustu arī tās kultūras centra funkcija. Tajā pašā laikā, saglabājot Usmas pamatskolu, kurā šogad mācās 64 skolēni, neizbēgami nāktos veidot apvienotās klases, kas varētu pasliktināt izglītības kvalitāti. Usmas pamatskola ir tikai viena no 150 Latvijas skolām, kas neiekļaujas Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātajos skolu attīstības rāmjos, jo neiztur pacelto minimālo skolēnu skaita latiņu, zem kuras skolas darbība, pēc administratīvi teritoriālās reformas mainot izglītības finansēšanas mehānismu, būtu finansiāli neizdevīga.
Dotēs skolēnus
"Nauda seko skolēnam" princips ir atslēga plānotajām izmaiņām skolu tīklā. Proti, Pasaules bankas un Starptautiskā Valūtas fonda pētījumā tika secināts, ka pašreizējā izglītības sistēma neveicina efektīvu finanšu līdzekļu izmantojumu, jo valsts dotē nevis skolēnus, bet gan skolotājus, finansējuma piešķīrumā vadoties pēc pedagogu likmju skaita. Tāpēc darba grupa IZM paspārnē izstrādājusi jaunu finansēšanas modeli, lai Latvijas izglītības sistēmā ieviestu dažādās pasaules valstīs ievēroto "nauda seko skolēnam" principu. Tas paredz, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas finansējumu novadiem piešķirtu, balstoties uz skolēnu skaitu pašvaldībā. Ja "nauda seko skolēnam" principu ieviestu jau šogad, tad viens skolēns novadā valstij gadā izmaksātu 820 latu, bet republikas pilsētā — 620 latu. Atbilstoši darba samaksas pieaugumam šī summa nākamajos gados palielināsies, norāda IZM Investīciju departamenta vadītāja Inga Štāle.
Līdz ar to IZM aprēķinājusi: ja finansējumu piešķirtu skolām nevis novadiem, lai tās izdzīvotu, pamatskolā jāmācās vismaz 100 skolēniem, bet vidusskolā — vismaz 160. Pašlaik šo slieksni nesasniedz ap 150 skolu, un demogrāfiskā situācija daudzos Latvijas pagastos nedod iemeslu optimistiskām prognozēm par situācijas uzlabojumu nākotnē. Politiskajā līmenī ir vienprātība: 1.—6.klašu skolēniem vēl jāmācās pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, taču vecāko klašu skolēni varot izglītoties tālāk no mājām. Kā pārliecinājās Diena, dažos pagastos tiešām iespējams runāt par finansējuma neefektīvu izmantošanu, jo tajos ir pat divas pamatskolas ar vienādu mācībvalodu, kurās abās ir maz skolēnu. Kā skaidro vienas šādas skolas direktors, kurš nevēlējās sevi publiskot, šāda situācija izveidojusi, jo nevienā no abām skolām nevar satilpināt abu skolu bērnus.
Nediktēs noteikumus
Tomēr darba grupas vadītājs, IZM valsts sekretārs Mareks Gruškevics (TP) uzsver — IZM pašvaldībām nediktēs noteikumus, lēmums atvērt vai slēgt skolu tām jāpieņem pašām. Arī reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (TP) uzskata, ka pašvaldībai "jādod tiesības skolu uzturēt, ja tā uzskata, ka konkrētajā vietā tā ir nepieciešama". Tiesa, izstrādātais finansēšanas modelis paredz, ka IZM noteiktajam skolēnu skaita slieksnim būs ietekme uz pašvaldību pieņemtajiem lēmumiem par skolu darbību — tā izpaudīsies finansējuma piešķīrumā, kas var mudināt pašvaldības slēgt skolas, kuras to neaizsniegs, ja tās nevarēs atļauties papildu dotācijas šīm skolām arī no sava budžeta. E.Zalāns prognozē, ka mazākajiem novadiem varētu nepietikt finansiālās jaudas, lai tie spētu uzturēt skolu.
Skaidru atbildi par to, vai pašvaldībām arī turpmāk ļaut pašām lemt par skolu slēgšanu, pagaidām nedod premjers Ivars Godmanis (LPP/LC). Valdības sēdē premjers norādīja, ka lēmumu nevajadzētu atstāt pašvaldību ziņā, jo tad nekas nemainīšoties. Tas joprojām ir viens no I.Godmaņa argumentiem, taču netrūkst arī citu, tāpēc skaidru atbildi sniegt pāragri, saka premjera preses sekretārs Edgars Vaikulis.
Lauki izmirs
Dažādu skolu pārstāvju un izglītības speciālistu vidū nav vienprātības par to, vai IZM piedāvātais modelis ir vislabākais. "Cik esmu runājusi ar kolēģiem, tas ir diezgan satraucoši," saka Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas valdes priekšsēde Dzintra Kohva. Saskaņā ar IZM datiem par skolēnu skaitu skolās neatmaksātos liela daļas Latgales skolu uzturēšana. Piemēram, Daugavpils rajonā IZM standartiem neatbilstu deviņas skolas, lēš Daugavpils rajona Izglītības pārvaldes vadītāja Irēna Bulaša. Viņa uzsver — ja rajonā, kur mirstības līmenis trīsreiz pārsniedz dzimstību, slēgs skolas, tad lauki izmirs.
Bēdīgas prognozes izsaka arī I.Rozenberga, kura atceras, ka savulaik jau bijis periods, kad Usmas pagastā nebija nevienas skolas, un neviens no tiem bērniem, kas tolaik devās mācīties citur, pagastā nav atgriezies. Tas saistāms arī ar daudzu pašvaldību pārstāvju jau agrāk uzsvērto, ka laukos skola ne vien izglīto, bet kalpo arī kā kultūras centrs. No I.Rozenbergas teiktā var secināt, ka mazajām lauku skolām ir būtiska arī sociālā funkcija, jo daudzus pašvaldības riska ģimeņu bērnus skolai nākas "vākt pie katra ceļgala", taču lielās skolas to nedarīs. Ja skola tiktu slēgta, lai nokļūtu līdz tuvējām skolām citos pagastos, Usmas pagasta bērniem būs jābrauc 15—20 kilometru.
Neretas vidusskolas direktore Laima Grebska gan uzskata, ka vidusskolām varētu noteikt vismaz 160 skolēnu limitu, jo, "ja reiz nauda seko skolēniem, to nevar bezatbildīgi izmantot". Taču viņa akcentē — par kritēriju skolas slēgšanai tomēr nevajag izmantot tikai skolēnu skaitu, bet arī kvalitāti.
Tikai teorija
Izglītības eksperte Marija Golubeva nav pārliecināta, ka skolu skaita samazināšanai būs viennozīmīga ietekme uz izglītības sistēmas efektivitātes paaugstināšanos: "It kā ir viedoklis, ka atliktu vairāk naudas, ko ieguldīt kvalitātē. Bet tā ir tāda teorija. Ne visur pasaulē pierādīts, ka tā ir". Viņa akcentē, ka izglītības sistēmas efektivitātes paaugstināšanās iespējama, ja līdztekus resursu koncentrācijai izglītībā veiktu arī saturiskas un strukturālas pārmaiņas.
Nav skaidrs, kas notiks ar pedagogiem, ja skolas likvidēs. Izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes (ZZS) preses sekretāres Agneses Korbes rakstiskajā informācijā uz šo jautājumu skaidras atbildes nav, taču iepriekš IZM pārstāvji pieļāvuši, ka situāciju varētu izmantot skolotāja palīga amata ieviešanai. Taču, kā norāda skolu direktori, jāņem vērā, ka daudzi pedagogi varētu nevēlēties mainīt dzīvesvietu, un līdz ar to, ja skolu likvidēs, viņiem draud bezdarbs.
***
Jāsamazina skolu skaits?
Tatjana Koķe
izglītības un zinātnes ministre
Izglītībā svarīgi ir trīs aspekti, pirmkārt, kvalitāte, otrkārt, pieejamība, treškārt, efektīva līdzekļu izmantošana. Ja šie trīs aspekti tiek ievēroti, tad nav jāuztraucas par skolas darbības nākotni. Valdībā izskatītajā starpziņojumā par skolu tīkla attīstību minēts, ka skolēnu skaits ap 150 Latvijas lauku skolās turpmākos septiņus gadus būs neliels. Par šo skolu darbību lemj pašvaldības kopā ar skolu vadību. Esmu aicinājusi pedagogus, skolas vadību, pašvaldības meklēt jaunas iespējas izglītības piedāvājuma dažādošanai un pilnveidei, veidojot novirziena skolas, lai piesaistītu pēc iespējas vairāk skolēnu.
Edgars Zalāns
reģionālās attīstības un pašvaldību lietu miinistrs
Jo mazāks bērniņš, jo tuvāk dzīvesvietai viņam jāmācās. No pašvaldību pārstāvjiem esmu dzirdējis, ka [skolēnu limita] lēciens ir par lielu, tāpēc sākumskolām un pamatskolām es ļoti nepārsteigtos ar "sliekšņiem". Pieļauju, ka [pēc administratīvi teritoriālās reformas noslēgšanās] vispirms būtu jādod pārejas laiks, lai vietējie politiķi pasaimnieko. No augšas tagad nevajag noteikt to, kas būs aktuāli tikai pēc diviem gadiem.