Valsts kases Prognozēšanas un finanšu plānošanas departamenta direktore Jevgēnija Jalovecka Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē norādīja, ka, neraugoties uz aizņemšanos, kur emitēto obligāciju pirmais dzēšanas termiņš ir jau 2023. gadā, kas praktiski nozīmē saistību pārfinansēšanu, valsts parāds nepieaugs salīdzinājumā ar šo gadu.
Tas skaidrojams ar to, ka šā gada janvārī valdība dzēsa lielu daļu ārējā parāda (obligācijas, kas bijušas dolāros). Tātad pašreizējā aizņemšanās valsts ārējo parādu nepalielinās.
IKP kritums līdz pat 8%
Latvijas Bankas (LB) prognozes šim gadam ir šādas: IKP 2020. gadā samazināsies par 6,5%, inflācija būs 0,5%, kas ir bīstami tuvu deflācijai un nozīmē būtisku pieprasījuma sarukumu. Tāpat LB prognozē, ka bezdarbs 2020. gadā pieaugs līdz 7,3% (31. martā tas bija 6,8%), kas tomēr būs zemāks nekā, piemēram, 2016. gadā, kad tas bija 9,6%. Bruto algas kāpums šogad sagaidāms vien par 0,2% iepretī 7,2% pērn.
Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs (KPV LV) minēja pat 8% IKP kritumu, norādot, ka katra procentpunkta kritums samazina valsts ieņēmumus par 100 miljoniem eiro. Tātad, ja IKP kritums būs Zakatistova prognozētie 8% no IKP, nodokļu ieņēmumi šogad saruktu par 800 miljoniem eiro. Ja šā gada budžets ir 10 miljardu eiro, minētā IKP krituma gadījumā nodokļu ieņēmumu sarukums būs par 8% no šā gada valsts budžeta. LB lēš, ka izmitināšanas un ēdināšanas nozares un atpūtas un izklaides pakalpojumu nozares pievienotās vērtības kritums 2. ceturksnī būs tuvu 70%, bet 2020. gadā kopumā šajās nozarēs – aptuveni 30%. Transporta nozarei kritums gaidāms par 20%.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 17. aprīļa, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Latvietiskonepārtrauktibiedē
IKP CK
pag, pag