Sarunas pārtrauc ar demaršu

Kuldīgas novada domes vadītāja Inga Bērziņa Dienai atzina, ka kaimiņu attieksme pret apvienošanos nav jaunums, kāda no protesta formām jau esot gaidīta. Savukārt Pūce turpina uzsvērt, ka tikai lielākos novados ir iespēja piesaistīt investīcijas un attīstīties.

Finanšu ministrijā jau ir iesniegts pieprasījums valsts budžetam par vienreizēju dotāciju pašvaldībām, kuras skar administratīvi teritoriālā reforma (ATR), – sākot no izkārtņu maiņas līdz iestāžu reorganizācijai turpmākajos trīs gados nepieciešami deviņi miljoni eiro. Pūce esot drošs, ka valdība šim mērķim naudu piešķirs. Par to lemšot pēc mēneša. Paredzēta arī trīs gadu programma aptuveni 300 miljonu eiro apmērā (sākums 2021. gadā) reģionālo ceļu attīstībai, lai jaunie administratīvie centri būtu vieglāk sasniedzami. Ceļa posmi tiks saskaņoti ar pašvaldībām. 

Vienīgais modelis

Tikšanās ar Kuldīgas, Skrundas un Alsungas novada deputātiem trešdien Kuldīgā bija jau divdesmit pirmā ministra vizīte saistībā ar ATR piedāvājumu. Tā, kā ierasts, sākās ar ministra un ekonomģeogrāfa Jāņa Turlaja prezentācijām stundas garumā, pēc tam sekoja Alsungas un Skrundas novada vadītāju informācija par pašvaldību īpatnībām un attīstības projektiem. Kuldīdznieki izteikties nevēlējās. Jau sarunas sākumā Pūce aicināja pašvaldību pārstāvjus ierosinājumus un neskaidros jautājumus sūtīt uz speciāli izveidoto e-pastu. Konsultācijas ar pašvaldībām noslēgsies augustā, pēc tam sāksies sarunas ar iedzīvotājiem.

Iedzīvotāju skaita prognozes arī Kuldīgas, Alsungas un Skrundas novadā nav iepriecinošas. "Šobrīd potenciālo māmiņu ir divas reizes mazāk nekā pēc neatkarības atjaunošanas. Ja notiktu brīnums un katrai sāktu dzimt vairāk par trim bērniem, situācija stabilizētos tikai pēc 20 gadiem," skaudro Latvijas realitāti iezīmēja Turlajs. Jāpiebilst, ka Alsungas novads līdzās Baltinavai un Mērsragam šobrīd ir viens no trim mazākajiem Latvijas novadiem. Iedzīvotāju skaita sarukums nozīmē gan ieņēmumu samazinājumu, gan pieaugošas teritorijas uzturēšanas un sociālā atbalsta izmaksas iepretim attīstības izdevumiem. Atšķirības starp pašvaldībām iedzīvotāju skaita, teritorijas lieluma un finanšu spējas ziņā turpina pieaugt, bet funkcijas paliek nemainīgas. Piedāvāto reformas modeli Pūce uzskata par vienīgo, kas "ļauj izveidot racionālu publisko pakalpojumu sniegšanas tīklu, ņemot vērā iedzīvotāju paradumu maiņu. Nav nepieciešams karot par skolēniem. Valstij ir nepieciešamas spēcīgākas pašvaldības, kas spēj piesaistīt lielākus projektus un nodarbināt labāk atalgotus darbiniekus." 

Bažām par novadu identitātes zaudēšanu Pūce īsti nepiekrita, jo arī pirms desmit gadiem, veicot reformu, izskanēja tieši tādi paši argumenti, taču tagadējiem novadiem ir spēcīgi zīmoli. Tāpat viens no biežāk minētajiem iemesliem ir tas, ka lielajos novados mazās pašvaldības zaudēs pārstāvniecību.