Kā zināms, provizoriskie dati liecina, ka savākts nepieciešamais parakstu skaits referenduma rīkošanai par krievu valodas kā otras valsts valodas ieviešanu Latvijā. Par šo likumprojektu vēl jālemj Saeimai, savukārt referendums šajā jautājumā tiks rīkots neatkarīgi no parlamenta lēmuma. Prognozēts, ka likumprojekts par Satversmes grozījumiem līdz Saeimai varētu nonākt gadu mijā. A.Klementjevs (SC), Saeimas priekšsēdētājas biedrs televīzijas raidījumā Labrīt, Latvija! atzina, ka Saeimā balsojums par minēto likumprojektu būs politisks un SC frakcijas deputātiem netiks dota iespēja brīvajam balsojumam. Pirms lēmuma pieņemšanas notikšot plašas diskusijas, tajā skaitā ar partijas biedriem reģionos, īpaši ar tiem, kas piedalījās parakstu vākšanā, deputāta viedokli atreferē LETA.Igors Pimenovs (SC), ilggadējs Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācijas vadītājs atturējās prognozēt frakcijas lēmumu, taču pavēstīja, ka mēģinās pārliecināt frakcijas biedrus, ka "nevajag atbalstīt šo likumprojektu". Viņš norādīja, ka jau partijas kongresā paudis savu nostāju, taču par šo jautājumu vēl lemšot partiju valdes. Viņš norādīja, ka A.Klementjeva izteikumi par obligāto balsojumu frakcijā esot paša deputāta viedoklis, kam esot zināms pamats, jo "līdz šim esam centušies balsot vienoti". Taču to, kas notiks attiecībā uz Satversmes grozījumiem, esot pagaidām grūti prognozēt, atzina I.Pimenovs. Atturīgs par Saeimas balsojumu bija deputāts Jānis Ādamsons (SC), norādot, ka "savs lēmums man ir skaidrs, bet paust to ir pāragri". Proti, vispirms jāsagaida oficiālie parakstu vākšanas rezultāti, tad šiem Satversmes grozījumiem jānonāk Saeimā, un tikai "tad par to runāsim". J.Ādamsons pavēstīja, ka SC frakcijā neesot obligātu balsojumu, piemēram, viņš esot principāli balsojis pret nāvessoda atcelšanu, lai arī frakcijai šajā jautājumā bijis cits viedoklis. Viņaprāt, lielākā kļūda ir tā, ka Latvija vēl nav pilnā apjomā pieņēmusi minoritāšu konvenciju. Igaunija šo jautājumu atrisinājuši jau sen, tāpēc starpetniskās spriedzes viņiem neesot pat tādā pilsētā kā Narva. Spriedzi Latvijā savukārt rada paši politiķi, apgalvoja J.Ādamsons. "Tā ir nacionāli noskaņoto politiķu kļūda, ka vispār spriežam par otro valsts valodu", tā esot šo politiķu nespēja komunicēt ar sabiedrību, uzsvēra J.Ādamsons.Deputāts Vitālijs Orlovs (SC) pauda, ka gan krievu valodas atbalstītājiem, gan opozicionāriem būtu jāapzinās, ka problēma sabiedrībā pastāv un jāuzliek moratorijs noteiktiem jautājumiem. Viņš uzsvēra, ka pats nav parakstījies par krievu valodas kā valsts valodas noteikšanu, taču notikušais "ir signāls tiem, kas grib atstāt malā vienu sabiedrības daļu, nekad tajā neieklausoties". V.Orlovs uzsvēra, ka, likumprojektam nonākot Saeimā, viņam jāpieņem lēmums, kas nāktu par labu Latvijas iedzīvotājiem.
Jau ziņots, ka laikraksta Diena un portāla Diena.lv rīkotajā rīta raidījumā "Dienas Rīts" biedrības Dzimtā valoda līderis Vladimirs Lindermans, norādīja, ka Saskaņas centram nav citas izejas un viņi balsos "par". "Saskaņas centrs ir spiests sekot mums," sacīja V.Lindermans.