Klimata pārmaiņas un tās sekas izjūt visā pasaulē, arī Latvijā. Kāpjot vidējai gaisa temperatūrai, pieaug arī dabas katastrofu – vētru, lietavu, plūdu, ilgstoša sausuma – apmērs. Pēdējos divos gados Latvija tās izjutusi arī uz savas ādas, tāpēc būtiski izvērtēt riskus un sagatavoties tiem. Tas nozīmē gan valsts un pašvaldību mēroga pasākumus, gan dabas katastrofu prognozēšanas rīkus, gan finansiālo spilvenu.
Daiļrunīgie rādītāji
Statistika rāda, ka pēdējie deviņi gadi bijuši siltākie pasaules novērojumu vēsturē un globāli vissiltākais līdz šim bijis 2023. gads – aptuveni 1,4 grādus virs pirmsindustriālā perioda, taču, visticamāk, šis gads pārspēs iepriekšējo. Pasaules Meteoroloģijas organizācijas jaunākais ziņojums liecina, ka globālās temperatūras robežlīnija nākamajos piecos gados periodiski tiks pārsniegta par 1,5 grādiem. Latvija arī nav atrauta no kopējām tendencēm. Līdz šim rekordsilts bijis 2020. gads ar vidējo gaisa temperatūru plus 8,7 grādi, kas ir 1,9 grādi virs klimatiskās normas (1991.–2020. gads). Pērn tā bija plus 7,8 grādi, kas ir vienu grādu virs normas, informē Klimata un enerģētikas ministrija (KEM). Prognozes liecina, ka līdz 2100. gadam
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 6. decembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.60