Jau ziņojām, ka Ministru kabineta komiteja šonedēļ akceptēja grozījumu virzīšanu valdībā, kas paredz pašreizējo pensionēšanās vecumu (62 gadi) 2014. un 2015.gada 1.janvārī paaugstināt par trīs mēnešiem, bet no 2016.gada ik gadu to paaugstināt par pusgadu, līdz 2020.gadā sasniegs 65 gadu vecumu. Ja valdība to atbalstīs, par to būs tālāk jālemj Saeimai.
SC Saeimas frakcijas deputāts Andrejs Klementjevs pauda, ka Valsts prezidentam nāksies likuma publikāciju un atbilstoši arī likuma spēkā stāšanos apturēt, ja to viņam prasīs ne mazāk kā viena trešdaļa deputātu - 34 parlamentārieši.
"Ir liels risks, ka valdošais vairākums panāks šo lēmumu. Tomēr arī šajā gadījumā vēl saglabājas iespējas atcelt pensiju reformu. Parlamenta konstitucionālais mazākums - 34 deputāti - var apturēt likuma publicēšanu, vēršoties pie Valsts prezidenta. SC ir 31 deputāts, bet domāju, ka opozīcijas kolēģu vidū spēsim atrast vēl trīs deputātu atbalstu. Likuma publicēšana tiek apturēta uz diviem mēnešiem. Šajā laikā būs jāsavāc 10% vēlētāju parakstu, kas iestājas pret pensijas vecuma paaugstināšanu. Ja paraksti tiks savākti, par likuma pieņemšanu jārīko referendums. Vienīgā iespēja valdošajai koalīcijai izvairīties no tautas nobalsošanas - pieņemt likumu atkārtoti ar trīs ceturtdaļām deputātu balsu. Taču tas nav iespējams - SC ir 31 balss, lai šādu iespēju bloķētu," komentēja A.Klementjevs.
Kā skaidroja A.Klementjevs, SC iebilst pensionēšanās vecuma paaugstināšanai vairāku iemeslu dēļ: "Latvijā dzīves ilgums ir pārāk mazs. Vidēji, atbilstoši 2010.gada datiem, vīrieši dzīvo tikai 67 gadus, bet sievietes - 77 gadus. Ja pensijas vecums tiks paaugstināts līdz 65 gadiem, daudzi vīrieši līdz pensijai gluži vienkārši nenodzīvos. Un tas var atsaukties uz motivāciju maksāt nodokļus - kāda jēga, ja normālu pensiju tāpat nesaņemsi? Otrkārt, ja vecāka gadagājuma cilvēkiem nebūs iespēju doties pensijā, viņiem ir kaut kā jānopelna sev iztika. Bet tieši pirmspensijas vecuma ļaudīm atrast darbu ir īpaši grūti, un tas ir galvenais iemesls, kāpēc daudzi izmanto iespēju doties priekšlaicīgā pensijā. Cilvēks vecumā pēc 60 gadiem, kuram ir daudz dažādu hronisku kaišu, vairs nevar kraut vagonus… Daudzi pavecāki cilvēki paliks bez iztikas līdzekļiem, un tas nozīmē, ka valstij kādu laiku nāksies viņiem maksāt bezdarbnieka pabalstu, bet pēc tam viņi vērsīsies vietējā pašvaldībā pēc sociālās palīdzības un maznodrošinātās personas statusa. Tāpēc ekonomiskais ieguvums no pensijas vecuma paaugstināšanas ir vairāk nekā apšaubāms."
Viņš arī uzsvēra, ka "nācijas veselības stāvoklis ir atbilstošs tam, kas notiek valsts veselības aprūpes sistēmā". "Kamēr valsts neizvirzīs par prioritāti iedzīvotāju dzīves ilguma palielināšanu, kā arī nespers praktiskus soļus šī mērķa sasniegšanai, ir priekšlaicīgi lemt par pensijas vecuma palielināšanu," uzskata SC.