Viņš norādīja, ka lēmums par to, kā iespējamajā balsojumā par šo likumprojektu rīkosies SC frakcija, tiks pieņemts pēc tam, kad Centrālā Vēlēšanu komisija (CVK) paziņos oficiālos parakstu vākšanas rezultātus.
"Es nevaru šodien runāt par frakcijas viedokli, jo ir skaidrs, ka tas ir ļoti smags politiskais lēmums, un tas būs vienots. Skaidrs, ka no 260 tūkstošiem mūsu vēlētāju gandrīz puse ir piedalījusies šajā parakstu vākšanā, un mēs rīkosimies, lai nemaldinātu sabiedrību par savu pozīciju un turpinātu pārstāvēt savus vēlētājus parlamentā. Būs diskusijas, konsultācijas ar reģioniem un mūsu biedriem, kas piedalījās šajā parakstu vākšanā," sacīja Klementjevs.
Viņš nepiekrita, ka cilvēku aktivitātes pieaugums parakstu vākšanā būtu saistāms ar SC līdera Nila Ušakova paziņojumu par parakstīšanos. "Mēs uzskatām, ka pieaugums sākās tajā momentā, kad "Saskaņas centrs" tika atstumts no izpildvaras un bez paskaidrojuma valdībā tika pieņemti nacionālradikāļi," teica politiķis.
Jau vēstīts, ka līdz trešdienas pēcpusdienai parakstu vākšanā Satversmes grozījumu ierosināšanai par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai parakstījušies 146 tūkstoši cilvēku, aģentūra BNS uzzināja Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK).
Šiem parakstiem vēl jāpieskaita 12 533 paraksti, kas savākti pirmajā parakstu vākšanas kārtā.
Ja visi paraksti būs derīgi, tas nozīmē, ka jau tagad savākts nepieciešamais parakstu skaits grozījumu tālākai virzībai, kas var novest pie referenduma sarīkošanas par oficiālu divvalodību Latvijā.
Parakstu kopējo skaitu CVK plāno apkopot ceturtdien. Tad sāksies to pārbaude, kas varētu ilgt vairākas nedēļas. CVK pārbaudīs, vai parakstījušies ir pilsoņi un vai kāds nav parakstījies divas reizes.
Cimdars uzsvēra, ka pagaidām nav zināms, cik no 12 tūkstošiem cilvēku, kas piedalījās pirmajā parakstu vākšanas kārtā, ir aizgājuši parakstīties arī šoreiz.
Satversmes grozījumu tālākai virzībai ir jāsavāc 154 379 vēlētāju paraksti. Tad tie tiks nosūtīti Valsts prezidentam Andrim Bērziņam iesniegšanai parlamentā.
Ja parlaments likumprojektu grozīs vai noraidīs, par grozījumiem Satversmē notiks referendums. Lai Satversmes grozījumi stātos spēkā, referendumā par tiem ir jānobalso vismaz pusei no visiem Latvijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem – 771 350 pilsoņiem.
Parakstu vākšanai nodotais likumprojekts paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, iekļaujot tajā nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu. Satversmes grozījumus izstrādājusi biedrība Dzimtā valoda.