Kamēr pagājušajā gadā ļoti sekmīgi ir notikusi Eiropas Savienības fondu apguve, nopietnas problēmas bija vērojamas biznesa vides sakārtošanā un atsevišķās transporta jomas kompetencēs.
Uzdevuma "Administratīvā sloga mazināšana" izpildes sekmes mēra ar "Doing Business" indeksa palīdzību. Tā kopējais reitings šā gada sākumā, salīdzinot ar 2012.gadu, ir krities par četrām vietām - no 21. uz 25.vietu, kā arī ir pasliktinājušies nosacījumi uzņēmējdarbības sākšanai Latvijā, teikts ziņojumā. Joprojām neapmierinoša situācija ir saglabājusies saistībā ar būvatļauju saņemšanu. Eksperti secinājuši, ka kopumā "Doing Business" indekss un tā rezultatīvajos rādītājos iekļauto komponenšu progress vērtējams neapmierinoši. Lielākā kritika ir likumdošanas procesam, jo rādītāju uzlabošana nav saistīta ar kaut cik nozīmīgu finanšu resursu vajadzību.
Pozitīvi ir novērtēta Eiropas Savienības fondu apguve - visas pozīcijas ir novērtētas kā atbilstošas mērķa vērtībām, izņemot Zivsaimniecības fondu, kam ir neliela neizpilde. Augstāko vērtējumu - divus punktus - saņēmusi arī eksporta veicināšana, piemēram, pozitīvi ir novērtēts Latvijas preču un pakalpojumu eksporta apjoma pieaugums un izglītības eksports.
Negatīvs vērtējums ir transporta infrastruktūras sakārtošanā saistībā ar valsts autoceļu un pilsētu tranzītielu sakārtošanu darbspējīgā līmenī - vērtējums šim rādītājam ir mīnus viens, kas ir zemākais vērtējums un nozīmē, ka tendences ir diametrāli pretējas vēlamajām. Apmierinošā stāvoklī esošo valsts autoceļu segumu īpatsvars Latvijā samazinās kopš 1992.gada, un pie vainas ir nepietiekamais finansējums, kas laikus neļauj atjaunot novecojušo un nolietoto autoceļu segumu valstī. Kopumā progresu ceļu tīkla sakārtošanā eksperti novērtējuši kā neapmierinošu.
Tāpat pretējs vēlamajam ir apkalpoto pasažieru skaits Rīgas lidostā - arī šis rādītājs saņēmis zemāko vērtējumu. Ziņojumā paskaidrots, ka lidostas "Rīga" darbībā ir atspoguļojusies ekonomikas krīze un nozares darbības sarežģījumi - rādītāja lejupslīde ir turpinājusies un liek būt skeptiskiem, novērtējot perspektīvas noturēt plānā paredzētās mērķa vērtības. Eksperti norāda, ka gan jūras, gan gaisa pasažieru satiksmes kompānijām ir nopietni jāstrādā, lai atgūtu zaudētās pozīcijas.
Latvijas Stratēģiskās attīstības plāns 2010.-2013.gadam ir vidēja termiņa plānošanas dokuments, kura funkcija lielā mērā ir pārvarēt 2008.-2009.gada tautsaimniecības krīzes sekas.