AT preses sekretāre Baiba Kataja norādīja, ka Senāts 20.februārī iesniedza grozījumus savā pieteikumā ST, lūdzot pieteikumu izskatīt šajos papildinājumos norādītajā apjomā. Senāts lūdz ST atzīt likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu'' 23.panta piektās daļas 2.punktu un 23.1 panta pirmo daļu par neatbilstošu Satversmes 1.pantam.
Proti, Senāts lūdz izvērtēt to normu atbilstību Satversmei, kas noteic CVK tiesības veikt vēlētāju iesniegta likumprojekta pilnīgu saturisku kontroli, tostarp par tā satversmību, un tiesas kompetenci veikt pārbaudi par šāda lēmuma pamatotību pēc būtības, tādējādi nododot tiesas kontrolei likumprojekta saturu.
Pieteikuma pamatojums būtībā saglabāts tas pats iepriekšējais - argumenti par to, vai šādas CVK un attiecīgi arī tiesas kompetences atzīšana nepārkāpj varas dalīšanas principu.
Ar apvienību Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL) saistītā kustība Par vienlīdzīgām tiesībām, kas organizēja parakstu vākšanu referenduma rosināšanai par pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem, uzsver, ka šāds Senāta lūgums nozīmē to, ka tiek atbalstīta kustības nostāja, ka tikai pilsoņi var vērtēt likumprojektus, balsojot par tiem referendumā. Izpildvarai un tiesu varai nav jāiejaucas tautas gribas paušanā, uzsver kustības pārstāvji.
Kustības paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem norādīts, ka Senāts ar savu lēmumu ne tikai pieļauj iespēju referenduma rīkošanu par pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem, bet tas esot "vēsturisks solis tautas suverēnās varas atjaunošanā", kuru garantē Satversme.
Kā ziņots, ST līdz 15.martam pieņems lēmumu, vai ierosināt lietu pēc Senāta pieteikuma par nepilsoņu tiesību aktīvistu virzītā likumprojekta "Grozījumi Pilsonības likumā" atbilstību augstāk stāvošiem tiesību aktiem.
Jau ziņots, ka ar pieteikumu par minētā likumprojekta atbilstību Satversmes 1. un 2.pantam un Latvijas PSR Augstākās padomes 1990.gada 4.maija deklarācijas "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" preambulai AT Senāts nolēma vērsties ST, izskatot ar apvienību Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL) saistītās kustības Par vienlīdzīgām tiesībām pārstāvju un Apvienības pret nacismu vadītāja Jāņa Kuzina pieteikumu par "nepilsoņu referenduma" procesa neturpināšanu.
Kā ziņots, 11.februārī, skatot Kuzina pieteikumu par "nepilsoņu referenduma" procesa neturpināšanu, AT Senāts secināja, ka likumprojekts neatbilst Neatkarības deklarācijas preambulā ietvertajai valsts nepārtrauktības doktrīnai, kas ietver arī pilsonības nepārtrauktību, jo paredz pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem, ja vien konkrēta persona nav pret to rakstiski iebildusi.
Tādējādi paredzamās sekas ir pielīdzināmas pilsonības "nulles variantam", kas līdz šim Latvijā vienmēr ticis konsekventi noraidīts. Likumprojekts neļauj nojaust, ka tas būtu jebkas cits, kā vien visaptveroša PSRS laikā Latvijā ieradušos personu iekļaušana Latvijas tautas sastāvā, neizvirzot šīm personām jebkādus nosacījumus un nepārbaudot viņu patieso un efektīvo saikni ar Latviju, secināja Senāts.
Vienlaikus Senāts atturējās ar savu spriedumu galīgi izlemt jautājumu par likumprojekta neatbilstību Satversmei un Neatkarības deklarācijai un nosūtīja pieteikumu ST. Ievērojot ST pērnā 19.decembra lēmumā par tiesvedības izbeigšanu tā dēvētajā "valodas referenduma" lietā ietvertos argumentus, Senāts secināja, ka vispārīgi CVK ir kompetence izskatīt jautājumu par to, vai vēlētāju iesniegtais likumprojekts atbilst Satversmei, taču ir šaubas, ciktāl un kādā veidā šāda atbilstība jāpārbauda.
Tiesā tiek apstrīdēts CVK lēmums neizsludināt parakstu vākšanas otro kārtu par "nepilsoņu referendumu".