Statistika rāda, ka sabiedrība strauji noveco, aizvien vairāk ir senioru vecumā. Tas liek mainīt attieksmi gan senioriem pašiem pret sevi, gan sabiedrības vairumam pret senioriem.
Jā, aptuveni 26% Rīgas iedzīvotāju ir senioru vecumā. Tā ir gandrīz trešdaļa no kopējā skaita, tātad liela sabiedrības daļa, kurā vairāk vajadzētu ieklausīties.
Nepietiekami ieklausās?
Mūsu rīkotā aptaujā uz jautājumu vai pašvaldībā pietiekami pārstāvētas senioru intereses, 52% atbildēja, ka nezina, un 32% atbildēja, ka nē. Kopā tātad ir vairāk nekā 80%. Tikai 15% aptaujāto pauda uzskatu, ka senioru intereses Rīgā tiek ņemtas vērā pilnībā.
Tas nozīmē, ka problēmas ir arī ar komunikāciju starp pašvaldību un senioriem. Var jau būt, ka daudz no tā, ko pašvaldība dara, seniori nezina?
Arī tā var secināt. Jebkurā gadījumā pašvaldību komunikācija, kas vērsta tieši uz senioriem, varētu būt labāka. Tāpēc biedrība Rasa aicina Rīgas domē veidot konsultatīvo grupu – senioru padomi.
Mūsu rīkotā aptaujā vairāk nekā 80% respondentu atbalstīja ideju, ka Rīgā varētu veidot senioru padomi, kas apzinātu un pārstāvētu senioru vajadzības un intereses saziņā ar pašvaldību tā, lai pilsētas īstenotā politika būtu draudzīga senioriem. Līdzīga senioru pārstāvniecība ir izveidota, piemēram, Reikjavikā, Islandē. Tur senioru padomē ir deviņi senioru pārstāvji, viņi izskata visus nozīmīgākos pašvaldības lēmumus, kas skar ekonomiskos, sociālos un pilsētplānošanas jautājumus. Tie ir seniori, kam ir zināšanas un agrākā darba pieredze juridiskajos, pilsētbūves, sociālajos utml. jautājumos. Vispār jāsaka, ka Islandē ir ļoti stabilas šīs tradīcijas, ka iedzīvotāji ir tie, kas veido politiku – pašvaldība ņem vērā dažādu sabiedrības grupu – gan gados jaunāko, gan senioru - intereses. Mēs no islandiešiem varam pamācīties demokrātijas kultūru.
Un te jāpiebilst, ka sabiedrība noveco ne tikai Latvijā – tā ir tendence, kas raksturīga arī citur Eiropā. Tas nozīmē, ka infrastruktūru arvien vairāk izmanto tieši vecākā paaudze. Tāpēc svarīgi, lai infrastruktūra, dažādi digitālie rīki, kas ar to saistīti, būtu ērti pieejami un lietojami arī senioriem, ņemot vērā arī ar cilvēka novecošanos saistītās veselības problēmas – redzes, uzmanības pasliktināšanos utt.
Esat īstenojuši senioru pilsoniskās aktivitātes veicināšanas projektu. Kas tika rīkots tā ietvaros?
Ar Aktīvo iedzīvotāju fonda atbalstu tika realizēts vērienīgs projekts “Demokrātijas atslēgas – instrumenti digitālās un zaļās mobilitātes veicināšanai”, kura ietvaros tika organizēta kampaņa senioru auditorijai “Esi digitāls un mobils”, kur Rīgas un Pierīgas seniori tika aicināti iesaistīties pilsoniskās aktivitātēs, izmantojot digitālos rīkus, sociālās saziņas tīklus, – balsot par viņiem būtiskām iniciatīvām portālā Manabalss.lv, piedalīties Saeimas vēlēšanās, piedalīties dažādās aptaujās, izteikt savu pilsoņa viedokli par senioriem būtiskiem jautājumiem. Proti, seniorus mudinājām, izmantojot digitālos tīklus, būt pilsoniski aktīviem.
Tostarp organizējām sarunu domnīcu “Rasa runā”, kur piedalīties tika aicināti arī politiķi, dažādu iestāžu vadītāji. Seniori ar amatpersonām runāja par viņiem aktuāliem jautājumiem.
Piemēram?
Par publisko pakalpojumu pieejamības uzlabošanu, tostarp tā, lai tie būtu ērti lietojami arī senioriem caur digitālajiem rīkiem.
Projekta ietvaros arī apzinājām, kā varētu uzlabot – senioru uztverei pielāgot – tādas vietnes kā Manabalss.lv, Latvija.lv, Balso.Riga.lv.
Dzirdēts, ka daudzas vietnes, kur jāidentificējas, izmantojot bankas kodus, senioriem šķiet nedrošas – ja nu nokļūdās un tādā veidā padara pieejamus citiem savus naudas līdzekļus.
Jā, arī aptaujas rāda, ka identificēšanās caur banku ir viens no būtiskākajiem šķēršļiem tam, lai seniori lietotu dažādus viedokļa izteikšanas vai balsošanas rīkus. Mēs rosinājām plašāk izmantot autorizēšanos nevis caur interneta banku, bet gan ar Smart ID palīdzību.
Vai seniori pietiekami labi prot apieties ar digitālajiem rīkiem?
Projekta viena no sadaļām bija saistīta ar to, ka jaunieši brīvprātīgi iesaistījās senioru apmācīšanā lietot digitālos rīkus – sociālās saziņas vietnes, elektronisko pastu utml.
Notika arī vairāk nekā 40 nodarbības, kurās seniorus apmācīja lietot digitālos rīkus. Dienas centrā Rasa Čaka ielā 139 seniori pasniedzēja vadībā mācījās lietot dažādus mūsu dzīvē noderīgus digitālos rīkus.
Tāpat bija aktivitāte, kuras ietvaros seniori iesaistījās pilsētvides plānošanā – piedalījās Rīgas teritorijas plāna apspriešanā un Rīgas vēsturiskā centra attīstības plāna apspriešanā.
Viena no noslēdzošām aktivitātēm bija saistīta ar senioru mobilitāti – senioriem bija dotas iespējas apgūt prasmes izmantot Next bike koplietošanas velosipēdus. Tas arī saistīts ar digitālajām prasmēm, jo velosipēdi nomājami, izmantojot speciālu aplikāciju viedtālrunī – vispirms iemācīja lejuplādēt aplikāciju, tad kā ar to apieties. Tāpat bija apmācība par to, kā droši braukt ar divriteni pa pilsētu. Mums bija kopīgs brauciens uz Mežaparku, uz Juglu, Brīvdabas muzeju, Dārziņiem. Tātad seniori mācījās gan droši pārvietoties ar riteņiem, gan izmantot koplietošanas digitālos rīkus.
Tātad vecums nav šķērslis gan riteņbraukšanai, gan darbībai digitālajā vidē.
Seniori arī sirmā vecumā vēlas būt sabiedriski aktīvi, noderīgi, patstāvīgi. Tā tikai šķiet, ka, aizejot pensijā, cilvēki vairs neko nedara, vien atpūšas, rokas klēpī salikuši. Mūsdienās tā vairs nav. Cilvēki vēlas būt aktīvi arī senioru vecumā. Tāpēc viņi pulcējas tādās biedrībās kā Rasa, iesaistās šādos apmācības projektos.
Pilsoniskā līdzdalība nav gluži aktuālākais jautājums, kas nodarbina senioru prātus, vai ne?
Tā var šķist. Protams, aktuālāki jautājumi ir par to, kā apmaksāt rēķinus, kā tikt galā ar izdevumiem situācijā, kad viss sadārdzinās, kā saglabāt veselību, nejusties vientuļiem utt. Ja runājam par pilsonisko aktivitāti kā tādu, tad tā nav prioritāra, taču, ja apzinās, ka, piemēram, digitālos rīkus var izmantot kādu savu problēmu risināšanai, ja apzinās, ka arī pilsoniskā aktivitāte var būt kā instruments kādu jautājuma risināšanai, tad tam, protams, nozīme aug.
Cik masveidīga ir senioru iesaistīšanās dažādās aktivitātēs? Piemēram, jau pieminētajā projektā?
Projekta pasākumos iesaistījās vismaz tūkstotis senioru. Daudzi iesaistījās jau pieminētajā aptaujā, tāpat liela interese bija par domnīcu, apmācībām, citiem pasākumiem.
Kāda vecuma seniori tie bija?
Sākot ar 60 gadu vecumu. Vecākajam senioram, kas piedalījies šajos pasākumos, bija 88 gadi.
Jau tika pieminētas sabiedriskās apspriešanas par Rīgas plānojumiem. Kādi ierosinājumi nāca no senioriem?
Visaktuālākais ir drošība pilsētvidē. Seniori vēlas, lai ir apgaismotas ielas, drošas ietves, lai ir soliņi, kur piesēst, kad piekūst. Tāpat senioriem aktuāls ir pieejams sabiedriskais transports, ietves līmeņa ielu šķērsojumi vietās, kur tagad ir pazemes tuneļi. Jā, starp citu, seniori arī aktīvi iestājas par to, lai Rīgā būtu labi attīstīta velo infrastruktūra. Gan tāpēc, ka arī seniori labprāt droši pārvietotos ar divriteņiem pa nodalītiem veloceliņiem, gan tāpēc, ka pēc veloceliņu izbūves riteņbraucēji un dažādu skūteru lietotāji vairs nebrauktu pa ietvēm, tātad gājējiem uz tām būtu drošāk.