Latvijā augsts sieviešu nodarbinātības līmenis
2023. gadā Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksā Latvija ar 61,5 punktiem ieņem 19. vietu starp 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tostarp Latvija ir ieguvusi labus rezultātus darba jomā, kur Latvija ir ieguvusi 76,4 punktus. Visaugstākais rezultāts ir iegūts darba jomā, jo Latvijā sievietēm kopumā ir salīdzinoši augsta iesaiste darba tirgū.
Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2022. gadā Latvijā ekonomiski aktīvi bija 951,3 tūkstoši jeb 68,6 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis (72,7 %) bija par 7,7 procentpunktiem augstāks nekā sievietēm (65 %). Šajā ziņā Latvija gan iet kopsolī ar pārējo Eiropu, jo arī citās ES dalībvalstīs vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis salīdzinoši ir augstāks nekā sievietēm.
Tomēr Latvijā sieviešu nodarbinātības līmenis bija par 5,7 procentpunktiem augstāks nekā vidēji sievietēm ES, savukārt vīriešu nodarbinātības līmenis – par 0,7 procentpunktiem augstāks nekā ES. Vislielākās atšķirības vīriešu un sieviešu nodarbinātībā bija novērojamas 35–44 gadu vecuma grupā (7,8 procentpunkti).
Latvija ieņem arī līderpozīcijas pēc sieviešu īpatsvara vadītāju amatos. 2022. gadā starp darba ņēmējiem Latvijā 56,1 % vadītāju bija sievietes.
Jaunākie bezdarbnieku dati rāda, ka faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,3 %, sasniedzot 60,4 tūkstošus bezdarbnieku – 21,4 tūkstoši sieviešu un 39 tūkstoši vīriešu (2023. gada septembris). Tostarp sieviešu bezdarba līmenis septembrī samazinājās par 0,2 procentpunktiem līdz 4,5 %, vīriešu – par 0,1 procentpunktu līdz 8,1 %.
Mazāk iespēju strādāt nepilnu darbalaiku
Ņemot vērā to, ka sievietes salīdzinoši biežāk iesaistās bērna aprūpē, viņas arī salīdzinoši biežāk ir ieinteresētas strādāt nepilna laika darbu. Tomēr statistika parāda, ka Latvijā šāda darba iespējas ir mazāk pieejamas nekā citās ES valstīs. 2022. gadā Latvijā nepilnu darbalaiku strādāja 7,5 % nodarbināto, bet ES vidēji – 18,4 %. Tostarp Latvijā tikai 4,7 % vīriešu strādāja nepilnu darbalaiku (ES – 9,2 %), bet sievietes vidēji – 10,2 % (ES – 29 %).
Vairāk sieviešu ar augstāko izglītību
Latvijā kopumā izglītības jomā iezīmējas tendence, ka sievietes ir vairāk izglītotas nekā vīrieši, un īpaši izteikta atšķirība ir augstāko izglītību ieguvušo vidū. 2022. gadā Latvijā 40,6 % sieviešu un 25,4 % vīriešu bija augstākā izglītība. Savukārt arodizglītību vai profesionālo izglītību ieguvušo skaitā dominē vīrieši – šādu izglītību bija ieguvuši 33,7 % vīriešu un 26,6 % sieviešu. Salīdzinot ar ES vidējo rādītāju, vīriešu ar augstāko izglītību īpatsvars Latvijā ir par 1,4 procentpunktiem zemāks, savukārt sievietēm par 10,1 procentpunktu augstāks nekā ES. Vīrieši biežāk nekā sievietes arī neturpina mācības pēc pamatizglītības iegūšanas.
Lai arī augstākās izglītības studentu skaitā biežāk ir sievietes, tomēr inženierzinātņu un dabaszinātņu jomas studiju programmās biežāk izvēlas studēt vīrieši. Kopumā 2022. gadā Latvijas augstākās izglītības iestādēs grādu vai kvalifikāciju ieguva 13 422 personas, no kurām 65,8 % bija sievietes. Savukārt zinātnes un tehnisko jomu (dabaszinātnes, matemātika, IT, inženierzinātnes, ražošana un būvniecība) absolventu īpatsvarā tikai gandrīz trešā daļa (29,9 %) ir absolventes sievietes.
2022. gadā profesionālās izglītības iestādēs sievietes biežāk absolvēja veselības aprūpes un sociālās labklājības (90,1 %), kā arī sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību programmas (73,2 %). Savukārt vīrieši visbiežāk profesionālo izglītību ieguva dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju (93,8 % absolventu bija vīrieši), kā arī inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības nozarē (87,0 %).
Latvijā ir augstākais sieviešu skolotāju īpatsvars vispārizglītojošajās un profesionālajās izglītības iestādēs (neskaitot pirmsskolas) ES – 86,5 % skolotāju ir sievietes. Latvijā ir arī augstākais zinātnieču īpatsvars ES – 2021. gadā Latvijā puse (49,5 %) no zinātniskā personāla bija sievietes.
Izglītība atspoguļojas arī nodarbinātībā
Sievietes izteikti dominē pakalpojumu nozarēs ar zemāku atalgojumu – izglītība, veselība un sociālā aprūpe, māksla, izklaide un atpūta un citi pakalpojumi. Savukārt vīrieši ir nodarbināti vairāk ražojošajās nozarēs, kā, piemēram, ieguves un apstrādes rūpniecība, elektroenerģija, gāze un siltumapgāde, būvniecība utt.
Kopumā tiek novērots, ka sievietes labprātāk strādā profesijās, kurās ir darbs ar cilvēkiem, var būt nepieciešams augsts pacietības un empātijas līmenis, kā arī gatavība rūpīgi atkārtot vienveidīgas darbības. Savukārt vīrieši vairāk izvēlas profesijas, kurās darbs ir saistīts ar tehniku, nepieciešams fizisks spēks un izturība, gatavība nonākt riskantās situācijās.
Latvijā vīriešiem visizplatītākā profesija ir kvalificēti strādnieki un amatnieki (16,7 %), kam seko iekārtu un mašīnu operatori, izstrādājumu montieri (16,4 %), savukārt starp sievietēm visbiežāk ir vecākās speciālistes (23,3 %) un pakalpojumu un tirdzniecības darbinieces (21,7 %).
Visizplatītākās nozares, kurās strādā vīrieši, ir rūpniecības un transporta, uzglabāšanas, informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozare, savukārt sievietes – tirdzniecības un izglītības nozarēs. Vislielākais sieviešu īpatsvars ir veselības un sociālās aprūpes nozarē (85,6 %), savukārt lielākais vīriešu īpatsvars – būvniecībā (91 %).
Latvijā 2022. gadā sieviešu vidējā bruto stundas izpeļņa bija par 17,1 % zemāka nekā vīriešu izpeļņa jeb par katru eiro, ko nopelna vīrietis, sieviete saņēma 83 centus. 2021. gadā vidējā sieviešu un vīriešu darba samaksas stundā atšķirība ES bija 12,7 %. Tostarp lielākā plaisa starp sieviešu un vīriešu atalgojumu bija Igaunijā (20,5 %) un Austrijā (18,8 %).
Mego komentārs
Mazumtirdzniecības veikalu tīkla Mego Personāla nodaļas vadītāja Dagnija Bogdanova piekrīt tam, ka starp dzimumiem ir novērojamas atšķirības profesiju izvēlē. Piemēram, tirdzniecības sektorā daudz vairāk izvēlas strādāt sievietes, kas atspoguļojas arī Mego darba kolektīvā. No visiem nodarbinātajiem tikai 13 % ir vīrieši, kuri strādā dažādās tehniskās profesijās, piemēram, par elektriķiem, krāvējiem u. c. Tradīcijām ir liels spēks, un ir diezgan grūti iedvesmot vīriešus strādāt par kasieriem vai pārdevējiem, jo vēsturiski tās tomēr joprojām tiek uztvertas par sieviešu profesijām.
D. Bogdanova norāda, ka uzņēmums iespēju robežās nodrošina arī attālinātā darba iespējas, bet ne visos amatos tas ir vienlīdz plaši iespējams. Būdams ģimenēm draudzīgs uzņēmums, Mego atbalsta vecākus ar papildu brīvdienām, ja tas nepieciešams, piemēram, bērnu interešu vajadzībām, kā arī svētkos sarūpē dāvanas bērniem. Tāpat Mego attīsta sadarbību dažādu izglītības projektu ietvaros saviem darbiniekiem, nodrošinot pilnu vai daļēju mācību apmaksu, kā arī piešķirot stipendijas jaunajiem studentiem.
Philip Morris Latvia komentārs
Viens no uzņēmumiem, kas visai spilgti raksturo tendenci, ka arvien biežāk vadošos amatus uzņēmumos ieņem sievietes, ir Philip Morris Latvia (PM Latvia), kur vadošajos amatos 60 % darbinieku ir sievietes, tostarp arī uzņēmuma vadītāja ir sieviete – Lelde Kļaviņa.
Philip Morris Baltic cilvēku un kultūras menedžere Sandra Daukšiene norāda, ka PM Latvia nodarbinātības jomā ievēro labāko starptautisko praksi. PM Latvia māteskompānija Philip Morris International (PMI) jau septīto gadu pēc kārtas ir atzīta par labāko globālo TOP darba devēju. Mēs uzskatām, ka vienlīdzīgs atalgojums par vienādu darbu starp vīriešiem un sievietēm ir pamatstandarts vienlīdzībai, un esam saņēmuši Equal Salary sertifikātu, kas apliecina, ka atalgojuma principi ir skaidri un caurskatāmi un ka uzņēmums saviem darbiniekiem neatkarīgi no viņu dzimuma maksā vienādi par vienu un to pašu darbu. Tāpat jau trešo gadu Philip Morris International tika iekļauts Blumberga dzimumu vienlīdzības indeksā (Bloomberg 2023 Gender Equality Index), tā novērtējot uzņēmuma progresu dzimumu vienlīdzības veicināšanā, sieviešu līderībā un karjeras izaugsmē, vienlīdzīga atalgojuma, iekļaujošas kultūras un citās jomās.
Uzņēmums ir pierādījis sevi kā pievilcīgu darbavietu abiem dzimumiem, jo piedāvā taisnīgus un vienlīdzīgus darba apstākļus, pabalstus un pārdomātu darba un atpūtas līdzsvaru, kas nepieciešams labas fiziskās un garīgās veselības un ģimenes dzīves nodrošināšanai. Piemēram, PMI pirms gada ieviesa programmu, lai veicinātu vienkāršāku atgriešanos darba dzīvē pēc bērna piedzimšanas ģimenē, kas ir vērsta uz vecākiem neatkarīgi no viņu dzimuma.
“Apzinoties atbalsta nepieciešamību jaunajiem vecākiem, PM Latvia īsteno Laimīgo vecāku programmu, kas vecākiem neatkarīgi no viņu dzimuma pēc atgriešanās no bērna kopšanas atvaļinājuma dod iespēju pirmo mēnesi elastīgi strādāt nepilnu slodzi, saņemot algu par pilnu slodzi. Tāpat uzņēmums izmaksā darbiniekiem pabalstu par bērna piedzimšanu un kompensē starpību starp vecāka un bērna kopšanas pabalstu un iepriekšējo algu vecākiem bērna kopšanas atvaļinājuma laikā – līdz 4,5 mēnešiem primārajam bērna aprūpētājam un līdz diviem mēnešiem sekundārajam bērna aprūpētājam,” uzsver S. Daukšiene.