Skaidrojot, kāpēc programma joprojām ir vajadzīga un noderīga arī pēckrīzes laikā, Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis norāda, ka "Rīgai, iespējams, tā nav aktuāla", taču reģionos ar augstāku bezdarba līmeni, īpaši Latgalē, vēl joprojām to vajag, jo "diemžēl ekonomika neattīstās tik strauji, kā mēs bijām cerējuši". Uz jautājumu, kāpēc tādā gadījumā pagaidu darbvietu Rīgā ir vairāk nekā Rēzeknē, viņš atbild, ka Rīga var atļauties maksāt lielāku līdzfinansējumu programmas īstenošanai, bet sola, ka mērķis ir šo programmu vairāk virzīt uz Latgali.
Lipskis informē, ka programmu finansē no valsts budžeta. Nākamgad programmā cer ieguldīt vairāk līdzekļu, lai Latgalē, arī Rēzeknē, varētu radīt vairāk pagaidu darbvietu. Ilgākā periodā tomēr programmai pakāpeniski veltīs arvien mazāk līdzekļu, jo jāspēj radīt pastāvīgas darbvietas.
Lipskis Dienai stāsta, ka programma ir laba, jo alga ir "salīdzinoši zema, tas cilvēkus motivē meklēt kaut ko labāku". Tomēr NVA dati rāda – pēc piedalīšanās programmā šī gada desmit mēnešos pastāvīgu darbu izdevies atrast tikai 1182 cilvēkiem.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena piektdienas, 9.decembra, numurā!
"Simtlatnieki" vēl vajadzīgi
Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) informē, ka sadarbībā ar Latvijas pašvaldībām šī gada pirmajos desmit mēnešos pagaidu sabiedriskā darba programmā iesaistīti 10 548 bezdarbnieki, izveidojot 2936 darbvietas. Iniciatīva pēc būtības ir tā sauktās simtlatnieku programmas pēctece, un vienu cilvēku par 150 eiro mēnesī nodarbina ne ilgāk kā četrus mēnešus. Pēc gada uz pagaidu darbvietu var pretendēt atkal. Rīgā, kur bezdarba līmenis ir 4,9%, izveidotas 300 vietas, savukārt Rēzeknē, kur rādītājs sasniedz 15,2% un ir augstākais lielo pilsētu vidū, izveidotas 100 vietas, piektdien vēsta laikraksts Diena.
Top komentāri
Skatīt visus komentārusUzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.
Skolnieciņš-Vislatvijas dievība
Skolnieciņš