Šķiņķis ar ūdeni

Mani interesē ko no produkta sastāvdaļām ražotājam nav jānorāda uz iepakojuma? Vai arī savādāk - ko ražotājs "oficiāli" var slēpt no patērētāja?

Pietiktu, ja produktam norādītu ūdens aktivitāti a ar indeksu w.

Dīvaini. Arī laukos neesmu redzējis sakaltušu gaļu.... Manuprāt šī regula ir kārtējais izdabājums stulbumam: KURŠ pērk gaļu, žāvētu vai svaigu, neapskatot, nepagaršojot un nezinot, ko pērk... Es sen nepērku žāvētas lietas lielveikalos. VAI situācijā, kad ES=blēdis pārdodu žāvētu, labi barotu žurku, kā cūkas fileju, un pircējs to nopērk, neinteresējoties, varētu būt iesaistīti abi? MANS uzdevuma pārdot, MUĻĶA uzdevums pirkt. Viss. Ja kādam ir interesanti dzīvi reglamentēt visos sīkumos, iesaku pārlasīt 1984. Padomājiet par to, ka lieliska seksa laikā no Jūsu gultapakšas izlien kultūras ministrs un sāk lasīt Kamasutru vai piedāvā noskatīties dažus porņukus... Kāpēc DOMĀŠANA tiek nodota jau tā pērkamajai valstij, kas 2011. gadā vēl joprojām neesam mēs...

es vispār negribu lasīt sīksīkiem burtiem uzrakstītās ķīmiskās formulas. Es gribu a priori zināt, ka gaļa ir gaļa, nevis ar konservantiem pieštaukāts izstrādājums, piens ir piens, nevis ar ūdeni atjaukts piena pulveris (nezināmas izcelsmes), utt. Nevajag visu vainu uzvelt uz "neizglītoto" pircēju. Mani šāds formulējums aizvaino. Esmu ieguvusi pietiekami labu izglītību, tomēr man nav pa veikalu jāstaigā ar lupu! Uztura speciālistu darbs ir skaidrot sabiedrībai, KO ražotājs izmanto savos ražojumos un kā tas ietekmē veselību, sabukārt lēmējvarai ir jānodrošina tādu normatīvu un likumu izstrāde, lai ražotājs ražotu standartiem atbilstošu pārtiku. Man, ieejot veikalā, ir jāzina tikai tas, ka pērku drošu pārtiku, nevis surogātu.

Es, piemēram, labprāt ari redzētu sāls daudzumu produktā. Ari cukura daudzumu. Un vēl šo to derētu norādīt sīkāk, nekā tas šobrīd tiek darīts.