Atsevišķās skolās pilotprojekta ietvaros šādi testi tika veikti jau šonedēļ, piemēram, daļā Ādažu vidusskolas, kur jauno testu veidu izmēģināja "E.Gulbja laboratorija". Arī šiem testiem tiek izmantotas siekalas, taču to paraugi tiek iegūti, cilvēkam aptuveni pusminūti paturot mutē analīžu ņemšanas kociņu. Pēc paraugu noņemšanas tie visai klasei tika apvienoti un pārbaudi veica tikai vienam apvienotajam paraugam - ja tas bija negatīvs, tad visi klases skolēni saņēma sertifikātus klātienes mācībām, bet pozitīva atzinuma gadījumā bija plānots veikt atkārtotu katra atsevišķā skolēna testēšanu.
Kā stāstīja ministre, "košļājamie kociņu" ieviešana pārējās skolās notiks pakāpeniski, tāpēc nākamajās nedēļas daudzās skolās turpinās izmantot arī siekalu testus.
Muižniece atgādināja, ka starp IZM un Veselības ministriju (VM) ir panākta vienošanās, ka turpmāk skolās testēšana notiks ik pēc 14 dienām. Abas ministrijas iecerējušas jauno testēšanās pieeju virzīt Ministru kabinetā jau nākamās nedēļas otrdienā, 14.septembrī. Savukārt šodien vēl plānotas sarunas ar laboratorijām, kuras sniedz testēšanās pakalpojumus izglītības iestādēm.
Muižniece stāstīja, ka, izvērtējot epidemioloģisko situāciju valstī, iespējams, ministri vēlāk atkal domās par biežāku testēšanu skolās, proti, ja būs nepieciešams, testēšanu palielinās no reizes divās nedēļās uz reizi desmit dienās, pēc tam - uz reizi septiņās dienās, bet, ja epidemioloģiskie apstākļi pasliktināsies nopietnā līmenī - testēšanos varētu rīkot vairākas reizes nedēļā.
Izglītības un zinātnes ministre ir pārliecināta, ka, samazinot testēšanas apjomus par divām reizēm, atrisināsies analīžu rezultātu piegādāšanas problēmas. Testēšana skolās visiem būs vienāda un turpinās testēt visas nevakcinētās personas, kas dodas uz skolu.
Muižniece stāstīja, ka turpmāk skolu testēšanās darba grupa turpinās ik nedēļu tikties, lai pārrunātu aktuālāko situāciju. Tikšanās notiks arī ministru līmenī. Politiķe piebilda, - ja būs nepieciešamība, tiks vērtētas iespējas biežāku testēšanu piemērot izlases veidā. Šobrīd testēšanas biežums visiem būs vienāds - ik pēc 14 dienām.
Jaunā testēšanās kārtība stāsies spēkā pēc valdības lēmuma.
LETA jau ziņoja, ka skolēniem Covid-19 testi tiks veikti reizi divās nedēļās, nevis katru nedēļu, kā tas notiek pašlaik, par to vienojušies veselības ministrs un izglītības un zinātnes ministre.
Tomēr gadījumā, ja pozitīvo Covid-19 gadījumu skaits sabiedrībā būtiski palielināsies, testēšanas regularitāte skolās atkal var tikt pārskatīta.
Lai testēšanas process būtu visām iesaistītajām pusēm ērtāks un rezultāti operatīvāki, plānots skolās pakāpeniski ieviest jaunu testēšanas metodi, kas paredz vienu klasi testēt kā vienotu grupu, nevis kā šobrīd kā vairāku paraugu grupu. Ja klases vienotajā paraugā konstatēs infekciju, tikai tad skolēnus testēs atsevišķi.
Šāda kārtība atvieglotu gan laboratoriju un izglītības iestāžu darbu, gan arī samazinātu izmaksas par izmeklējumu veikšanu. Tieši laboratoriju pārslodze līdz šim izskanēja kā viens no iemesliem, kāpēc meklēt jaunus testēšanas algoritmus.
Lai novērstu apgrūtinājumu skolēniem apmeklēt interešu izglītības nodarbības ārpus skolas, panākta vienošanās precizēt Ministru kabineta noteikumus, paredzot, ka situācijās, kad laboratorija kādu iemeslu dēļ nav bērna vecākam vai bērnam nosūtījusi individuālu atbildi par testa rezultātu, skolēns var piedalīties interešu izglītības nodarbībās, uzrādot atbildi no skolas par saņemto kopējo klases vai skolas negatīvo Covid-19 izmeklējuma rezultātu.
Pēc VM sniegtajiem datiem, pirmās testēšanas nedēļas ļāvušas uzsākt klātienes mācības un novērst plašus uzliesmojumus 215 izglītības iestādēs un objektīvāk novērtēt Covid-19 izplatību Latvijas pašvaldībās. Vairāk nekā 200 000 skolēnu un skolu darbinieku testēšana esot bijis izaicinājums izglītības iestādēm, bērniem un viņu vecākiem, kā arī pārbaudījums laboratorijām.
Iepriekšējā skolu skrīninga nedēļā atklāti 295 Covid-19 pozitīvie gadījumi, kas ir 13% no kopumā atklātajiem.
Kā norāda ministrijā, skolas, kurās klātienes mācību process norit epidemioloģiski droši, ir gan Veselības ministrijas, gan Izglītības un zinātnes ministrijas prioritāte.