Vakcinācijas birojā gan norāda, ka tas pašlaik ir tikai piedāvājums, kas vēl jāsaskaņo ar pašvaldībām. Paredzēts, ka lielie vakcinācijas centri reģionos nodrošinās 40 500 vakcināciju nedēļā, bet mazākie – 8000. Savukārt divi lielie centri kopā Rīgā nodrošinās 40 000 vakcināciju nedēļā, bet 12 mazākie – 42 000. Jāpiebilst, ka aprīļa otrajā pusē kopumā Vakcinācijas birojs iecerējis nodrošināt vismaz 100 000 vakcināciju nedēļā.
Jādomā par vakcinētājiem
Valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV) uzsver, ka ar vakcinācijas centru izveidi kavēties nedrīkst: "Tas viss izskatās labi. Bet man šķiet, ka mums jāmaina nepieciešamā caurlaidība. Kaut vai viņi (vakcinācijas centri) stāv tukši. Bet, dievs nedod, ka atnāk vakcīnas un mēs tās nevaram izpotēt. Vakcinēšana ir mūsu galvenā izejas stratēģija. Jābūt tā, ka ir gatavi centri un mēs gaidām vakcīnas, nevis otrādi."
Savukārt Veselības aprūpes darba devēju asociācijas, kas pārstāv privātos pakalpojumu, tostarp vakcinācijas, sniedzējus, valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds domā, ka pašvaldībām problēma būs nevis telpu trūkums, bet vakcinācijas veicēju pieejamība.
Rēvalds stāsta, ka privātie pakalpojumu sniedzēji noteikti ir gatavi šajā procesā iesaistīties, taču konkrēti vēl ar viņiem neviens nav runājis. Skaidrs ir tikai tas, ka tiks veikts publiskais iepirkums, taču pagaidām nav zināms, kādi kritēriji tiks prasīti. Rēvalds uzskata, ka par vakcinācijas kabinetiem var izmantot arī laboratorijas, kas atrodas visā Latvijā. Tās ir pilnībā aprīkotas vakcinācijas veikšanai ar profesionālu personālu. Vienlaikus otra problēma, kas jārisina valsts mērogā, ir vakcinēties gribētāji. Proti, lai nav situācijas, kad izveidotie vakcinācijas centri ar speciālistiem stāv pustukši, jo cilvēki nemaz neraujas vakcinēties.
Pašvaldības ir gatavas
Pašvaldības, kuru teritorijā plānots izveidot reģionālos vakcināciju centrus, ir atbalstošas un sola pretimnākšanu. Daugavpils domes priekšsēdētāja vietniece Līvija Jankovska stāsta, ka lielo vakcinācijas centru plānots izvietot Olimpiskajā centrā, kura platība ir 1000 kvadrātmetru (prasītā minimālā platība – 500 kvadrātmetru) un kurš ir pilnībā piemērots arī cilvēkiem ratiņkrēslos. Dome apņēmusies segt gan centra nomas maksu, gan komunālos maksājumus. Saskaņā ar Jankovskas teikto pašvaldība ir gatava Olimpisko sporta centru nodot vakcinētāju rīcībā jau 1. aprīlī. Daugavpils dome aktīvi strādā pie iedzīvotāju informēšanas kampaņas, nenoliedzot, ka daudzi gaida tieši Sputnik V vakcīnu. Pašvaldība plānojusi arī veikt iedzīvotāju aptauju par gatavību vakcinēties.
Savukārt Ventspils dome līdz marta beigām plāno pabeigt darbus pie masu vakcinācijas kabineta izveides Sporta namā Centrs, kur būs iespējams dienā vakcinēt 1062 personas, ar iespēju jaudu palielināt. Rēzekne vakcinācijas centram gatava piedāvāt vairākas vietas: Rēzeknes slimnīcu, pensionāru dienas centru, Olimpisko centru un Latgales vēstniecību Gors. Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums plāno vakcinācijas centru izveidot vai nu kultūras namā, vai sporta centrā.
Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis uzsver, ka visas minētās pašvaldības ir gatavas piedāvāt telpas vakcinācijas centriem, segt to darbības izmaksas un tuvākajās nedēļās katra pašvaldība tiksies ar Vakcinācijas biroju, lai pārrunātu, kas no tās tiek sagaidīts un ko tā var nodrošināt.
Grūtāk skolām
Sarežģītāka ir situācija Rīgā, kur pārsvarā vakcinācijas centrus plānots izveidot vidusskolās. Valdības sēdē izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) jau ieminējās, ka vidusskolām primāri ir jānodrošina eksāmenu norise vidusskolēniem, līdz ar to rūpīgi jāpārdomā, kā to savienot ar vakcinācijas centru.
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta sabiedrisko attiecību vadītāja Indra Vilde stāsta, ka visi šie jautājumi tiks pārrunāti ar Vakcinācijas biroju un, iespējams, dažādās skolās būs atšķirīgi risinājumi. Viena no sarežģītākajām situācijām ir ar Rīgas Vācu ģimnāziju, kur plānots ierīkot vienu no diviem liela mēroga centriem ar jaudu 20 000 vakcināciju nedēļā. Ģimnāzijas direktore Gundega Muceniece uzsver, ka skolas primārais uzdevums ir nodrošināt centrālo eksāmenu norisi. Par liela mēroga centra savietojamību ar eksāmenu norisi viņa ir piesardzīga, norādot, ka viss atkarīgs no iecerētās vakcinācijas jaudas.
Ieskaitot potes, par kuru iegādi valdība lēma 4. martā, kopumā Latvija rezervējusi 7,69 miljonus vakcīnu pret Covid-19. Tā kā katram cilvēkam vajadzīgas divas devas, ar tām var sapotēt 3,8 miljonus iedzīvotāju. Eiropas Savienībā ir vienošanās, ka neizpotētās vakcīnas atvēlēs valstīm, kurām vakcīnas nav tik pieejamas. Kopumā Latvija pieteikusies uz septiņu ražotāju izstrādātajām vakcīnām – BioNTech/Pfizer, Moderna Biotech Spain, AstraZeneca, Janssen (Johnson & Johnson), CureVac, Novavax un Valneva. Pašlaik Eiropas Zāļu aģentūra reģistrējusi trīs ražotāju BioNTech/Pfizer, Moderna Biotech Spain, AstraZeneca vakcīnas un martā plānota ražotāja Janssen (Johnson&Johnson) vakcīnas reģistrācija.