Skolas un vietvaras nogaida

Mazā novadā atliek tikai pāris cilvēkiem saslimt, lai klātienes mācības tiktu liegtas. Tā tas noticis Ķeguma novadā, kas ar nākamo nedēļu jau ir izkritis no drošo pašvaldību saraksta. Līdz ar to tikai Ķeguma komercvidusskola paguva sarīkot dažas āra nodarbības, bet Birzgales pamatskola – vēl tikai to gatavojās darīt. Nu par to uz kādu laiku jāaizmirst, skaidro Ķeguma novada izglītības speciāliste Sandra Čivča.

Vairākas pašvaldības sakās labāk pagaidīt laiku pēc Lieldienām. Drošības apsvērumu dēļ Kārsavas novadā āra nodarbības notiek sākumskolas skolēniem. "Trešdien tās notika pirmo divu klašu skolēniem, ceturtdien – 3. un 4. klasēm. Ik dienu tās ir divas mācību stundas tepat skolas teritorijā. Cenšamies tās veidot daudzpusīgas – ar izzinošiem un spēļu elementiem. Pārējās dienas visiem notiek mācības attālināti," norāda Kārsavas vidusskolas direktors Edgars Puksts. Viņš uzsver, ka nodarbības ir brīvprātīgas. Ja kāds bažījas par drošību, var tās neapmeklēt. Par tālākajiem soļiem – tie būs atkarīgi no situācijas. Ja tā valstī stabilizēsies, vispirms klasēs atgriezīsies sākumskola, tad āra nodarbībām pienāks kārta 5. līdz 7. klašu skolēniem.

Vēl piesardzīgāks ir Jaunpiebalgas novads, kur ne āra nodarbības, ne klātienes mācības sākumskolā vēl nenotiek. Pamatojums – uz Jaunpiebalgas vidusskolu brauc daudz skolēnu no blakus novadiem, kur epidemioloģiskā situācija nav tā labākā. "Negribētos, lai atkārtotos tāda situācija kā nesen pirmsskolā, kur saslima viens sešgadīgais. Nācās slēgt grupiņu un četrus pedagogus nolikt karantīnā," teic Jaunpiebalgas vidusskolas direktors Arnis Ratiņš. Arī ģimenes ārste ir ļoti piesardzīga, viņa pat iesaka nedēļu pēc Lieldienām pagaidīt un tikai tad vērt skolas durvis –  zinot vienas sabiedrības daļas neapzinīgumu, tieši pēc svētkiem var parādīties nepatīkami pārsteigumi. Tomēr tik ilgi gan nav plānots atlikt klātienes mācības. Taču – lai drošāk, klasēs bērni ieradīsies pakāpeniski. Vispirms 1.–2. klases, tad 3.–4. klases. Tad arī būs piemērotāks laiks āra nodarbībām. "Esam vairāk uz ziemeļiem, šobrīd parkā pie skolas vēl sniegs balo. Kādas tur āra nodarbības," spriež Ratiņš. 

Arī Ventspils novada domes priekšsēdētāja vietnieks un Ugāles vidusskolas direktors Guntis Mačtams pievienojas kolēģim: daudz kas ir atkarīgs no laika apstākļiem. Ja ir auksts un lietains, pat pusstunda laukā ir par daudz. Tādā gadījumā – kur bērniem palikt? Aizvest mājās viņus uzreiz nevar, telpās vest nedrīkst, jo uzreiz pieaug distancēšanās riski. Teltis uzsliet? Bet tad tā ir slēgta telpa un tikpat labi skolēni var uzturēties klasē. Mačtams pasmaida, ka kaut kur dzirdējis ieteikumu – radīt caurvēju, lai telpa nepārtraukti tiktu vēdināta. Bet tad jau nav tālu, lai noķertu iesnas un klepu. Viņam rodas vēl arī cits jautājums: šobrīd atļauts laukā pulcēties līdz 20 cilvēkiem. Ir klases, kurās bērnu ir vairāk nekā 20. Kurus tad atstāt mājās? Starp citu, it kā sīkums, tomēr daļa bērnu ir izauguši no vecā apģērba un slēgto veikalu dēļ nav varējuši iegādāties jaunus.
Vēl viens no argumentiem ir arī sarežģītā loģistika. Arī Ventspils novadā tā ir problēma, jo teritorija ir ļoti liela un reti apdzīvota, skolu autobusi normālā ikdienā nobrauc kopumā 1500 kilometru. Āra nodarbību dēļ vien autobusus dzenāt turp un atpakaļ nebūtu racionāli. Taču, ņemot vērā, ka pirmdien klātienē atsāk mācības 1.–4. klases, tad var arī plānot cita vecuma skolēnu pārvadājumus. 

Rucavas novadā klātienes mācības notiek pirmo nedēļu. Pirmās četras klases atgriezušās klasēs, nu ir arī laiks pārējos iekustināt. "Esam nolēmuši, ka ik dienu tā varēs būt viena klase. Tas tiek darīts, lai nepārklātos nodarbības. Šodien pēc ilgāka laika savus klasesbiedrus un klases audzinātāju satiks 5. klase. Nākamnedēļ skolas teritorijā sanāks kopā 8. klase, iespējams – arī septītā. "Sestajiem" gan nāksies vēl pagaidīt, jo tur viens no bērniem ir kontaktpersona," atklāj Rucavas pamatskolas direktore Liena Trumpika. Viņa nenoliedz, ka viss prasa nopietnu menedžēšanu, it īpaši āra nodarbības, jo jādomā ne tikai par saturu, bet arī sadzīves lietām – labierīcību apmeklēšanu, ēdināšanu (plānots siltas pusdienas nodrošināt laukā). Savs pluss ir tam, ka skolas teritorija ir zaļa un piemērota nodarbībām laukā (ir arī soliņi, kur piesēst), kā arī tam, ka klases nav lielas – vidēji desmit bērnu. Šobrīd gan grūti atbildēt – kāda būs to pievienotā vērtība. Taču skaidrs, ka bērni ir nocietušies pēc komunikācijas, tad vismaz būs iespēja satikties.