Tomēr gadījumā, ja pozitīvo Covid-19 gadījumu skaits sabiedrībā būtiski palielināsies, testēšanas regularitāte skolās atkal var tikt pārskatīta.
Kā aģentūru LETA informēja Veselības ministrijā (VM), ceturtdien abi ministri konceptuāli vienojušies par tālākajiem soļiem skolēnu testēšanas pilnveidošanā.
Lai testēšanas process būtu visām iesaistītajām pusēm ērtāks un rezultāti operatīvāki, plānots skolās pakāpeniski ieviest jaunu testēšanas metodi, kas paredz vienu klasi testēt kā vienotu grupu, nevis kā šobrīd kā vairāku paraugu grupu. Ja klases vienotajā paraugā konstatēs infekciju, tikai tad skolēnus testēs atsevišķi.
Šāda kārtība atvieglotu gan laboratoriju un izglītības iestāžu darbu, gan arī samazinātu izmaksas par izmeklējumu veikšanu. Tieši laboratoriju pārslodze līdz šim izskanēja kā viens no iemesliem, kāpēc meklēt jaunus testēšanas algoritmus.
Lai novērstu apgrūtinājumu skolēniem apmeklēt interešu izglītības nodarbības ārpus skolas, panākta vienošanās precizēt Ministru kabineta noteikumus, paredzot, ka situācijās, kad laboratorija kādu iemeslu dēļ nav bērna vecākam vai bērnam nosūtījusi individuālu atbildi par testa rezultātu, skolēns var piedalīties interešu izglītības nodarbībās, uzrādot atbildi no skolas par saņemto kopējo klases vai skolas negatīvo Covid-19 izmeklējuma rezultātu.
Detalizētāku informāciju par skolēnu testēšanas pilnveidošanu plānots sniegt tuvākajā Ministru kabineta sēdē.
Kā žurnālistiem skaidroja veselības ministrs, darba apjoms, kas ir paveikts pagājušajās divās nedēļās, ir milzīgs, un laboratorijas šāda apmēra testēšanu, nodrošinot vairāk nekā 230 000 testu nedēļā, iepriekš nebija veikušas.
"Protams, ka laboratoriju spējas ir bijušas līdz robežai izmantotas un, iespējams, pat pāri robežai. No tā ir cietusi kvalitāte, ir bijušas dažādas sūdzības gan par loģistikas problēmām, gan par to, ka testu rezultāti netiek laicīgi nosūtīti, gan dažādu citu situāciju, tomēr pats galvenais uzdevums ir sasniegts - mēs esam guvuši priekšstatu par to, kāds ir saslimstības līmenis šobrīd skolēnu un skolu darbinieku vidū," stāstīja ministrs.
Pēc politiķa vārdiem, saskaņā ar epidemiologu vērtējumiem, šo testu pozitīvo gadījumu apmērs ir bijis salīdzinoši zems, proti, no kopskaitā vairākiem simtiem tūkstošu testu ir konstatēti 0,2% pozitīvu gadījumu.
"Ņemot vērā speciālistu ieteikumus, vienojāmies, ka tuvākajā laikā mēs varam dot atslodzi laboratorijām, bet vienlaikus, kamēr saslimstības līmenis vēl nav būtiski pieaudzis, pāriet uz modeli, ka testēšana katrā skolā notiek reizi 14 dienās. Savukārt ja situācija mainīsies, ja redzēsim, ka pozitīvo testu īpatsvars pieaug vai ka kopējā saslimstība valsti sasniedz kritisku līmeni, mēs šo lēmumu varēsim pārskatīt," teica politiķis.
Pavļuts lēsa, ka šis solis dos papildu laiku laboratorijām, lai tās varētu pārkārtot savu darbu, uzlabot gan loģistikas, gan komunikācijas plānošanu, kā arī pilnveidot pakalpojumu kvalitāti, tostarp attiecībā pret interešu izglītību. Tas arī ļaušot ieviest jaunas metodes, piemēram, izmantot ērtākos "košļājamos kociņus" paraugu savākšanai.
Tie jau šobrīd tiek izmēģināti pilotprojektā gan specializētajās izglītības iestādēs, gan arī vispārizglītojošajās skolās ar mērķi izprast, kā šādu metodi varētu izmantot masveidā. "Lai tos ["košļājamos kociņus"] varētu izmantot masveidā kā pamatmetodi, mums vēl ir vajadzīgs zināms pielāgošanās laiks," piebilda Pavļuts, papildinot, ka vēl jāpārliecinās, ka šo testu rezultāti ir gana precīzi.
Vaicāts, vai šobrīd ir pārliecība, ka līdz ar jauno pieeju tiks novērsti līdzšinējie trūkumi, Pavļuts sacīja, ka "kļūdas var novērst tikai savstarpējā sadarbībā laboratorijas un skolas", piebilstot, ka laboratorijām bijis grūti strādāt ar skolēnu un darbinieku sarakstiem. Tāpat daudzkārt dati esot bijuši visai neprecīzi, kas arī ir apgrūtinājis gan apstrādi, gan atbilžu nosūtīšanu.
"No vienas puses, skolām un izglītības sektoram priekšā ir kvalitātes uzlabošanas darbs attiecībā uz datiem, un laboratoriju pusē ir darbs uzlabot pakalpojumu kvalitāti attiecībā uz rezultātu nosūtīšanu, savlaicīgu testu nogādāšanu un savlaicīgu testu savākšanu - visas šīs nepilnības, kas ir tikušas līdz šim novērotas," pauda politiķis.
Ministrs atzīmēja, ka šajā procesā izgaismojies fakts, ka daļai skrīningos atklāto gadījumu jau bijuši kādi Covid-19 raksturīgi simptomi, taču šīs personas nebija iepriekš veikušas Covid-19 testus.
Pavļuts izteicās, ka šobrīd ideālu risinājumu nav, proti, vienīgais ideālais variants būtu testēt katru dienu, taču tas neesot paveicams.
"Mums ir jāvadās pēc situācijas [..] un no tiem parametriem, kas mums ir - tās ir mūsu testēšanas iespējas, no vienas puses, un epidemioloģiskie riski, no otras," izteicās politiķis.
Uz jautājumu, kad šo jauno algoritmu varētu praktiski ieviest skolās, ministrs šobrīd vēl konkrēti atbildēt nevarēja, norādot, ka tikai šodien ir panākta konceptuāla vienošanās, un "kopā ar speciālistiem šie algoritmi būs vēl jāizstrādā sīkāk".
Pēc VM sniegtajiem datiem, pirmās testēšanas nedēļas ļāvušas uzsākt klātienes mācības un novērst plašus uzliesmojumus 215 izglītības iestādēs un objektīvāk novērtēt Covid-19 izplatību Latvijas pašvaldībās. Vairāk nekā 200 000 skolēnu un skolu darbinieku testēšana esot bijis izaicinājums izglītības iestādēm, bērniem un viņu vecākiem, kā arī pārbaudījums laboratorijām.
Iepriekšējā skolu skrīninga nedēļā atklāti 295 Covid-19 pozitīvie gadījumi, kas ir 13% no kopumā atklātajiem.
Kā norāda ministrijā, skolas, kurās klātienes mācību process norit epidemioloģiski droši, ir gan Veselības ministrijas, gan Izglītības un zinātnes ministrijas prioritāte.