Izglītības ministra Roberta Ķīļa padomniece komunikācijas jautājumos Inita Blačforda informēja, ka, pēc IZM datiem, 2005.gadā Latvijā strādāja 27 282 skolotāji, bet pērn – vairs tikai 23 057, kas ir par 4225 skolotājiem mazāk.
"Tas ir loģiski, jo samazinās bērnu skaits," vērtēja IZM Profesionālās izglītības un augstākās izglītības departamenta direktora vietniece Inita Juhņēviča.
Tiesa, skolēnu skaits samazinājies straujāk nekā skolotāju skaits – ja 2004./2005.mācību gadā Latvijas vispārizglītojošajās skolās mācījās 300 667 skolēni, tad 2009./2010.mācību gadā – vairs tikai 226 024, kas ir par 74 643 skolēniem mazāk.
Skolotāju skaits samazinājies vienmērīgi visā Latvijā – gan novados, gan lielākajās pilsētās. Tas pamatā noticis uz pensionējušos skolotāju rēķina, jo jauno skolotāju skaits pēdējos gados pat pieaudzis – ja 2009.gadā skolās sāka strādāt 134 augstskolu beidzēji, tad 2010.gadā – jau 299 jaunie pedagogi.
Juhņēviča uzsvēra, ka ir būtiski izšķirt mācību priekšmetu skolotājus no pedagogiem kopumā, kas ietver arī visu skolas atbalsta personālu – bibliotekārus, logopēdus, psihologus un citus darbiniekus. Kamēr skolotāju skaits līdz ar bērnu skaitu samazinās, atbalsta personāla īpatsvars skolās pēdējos gados ir pieaudzis.
"Neskatoties uz bērnu skaita samazinājumu, atbalsta personāls arī nākotnē varētu vēl pieaugt, jo ir jāsniedz atbalsts katram skolēnam ar mācīšanās grūtībām," paskaidroja IZM pārstāve. Tā kā ministrija vēlas samazināt otrgadnieku skaitu un arī iekļaut vispārējās mācību iestādēs bērnus ar īpašām vajadzībām, atbalsta personāla loma skolās tikai pieaugs.
Jau vēstīts, ka plašas debates šonedēļ izraisīja Ķīļa izteikums, ka turpmākajos gados skolotāju skaits būs jāsamazina vismaz par 6000 cilvēku. Viņš gan pēc tam norādīja, ka šis izteikums bijis izrauts no konteksta – IZM nepieņem darbā un līdz ar to arī neatlaiž skolotājus, tādēļ neesot nodoma samazināt skolotāju skaitu.