Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +7 °C
Apmācies
Trešdiena, 2. oktobris
Skaidris, Ilma

Skultē baidās, vai novadā saglabās plašu sociālo pabalstu klāstu

Skultes zemniece Sandra Muskare, kurai ir 700 govju un 150 hektāri zemes, ceļas piecos no rīta un jau pēc minūtēm piecpadsmit ir kūtī. Viņas dzīvē pēc tam, kad izveidos Limbažu novadu, kurā ietilps arī Skultes pagasts, nekas daudz nemainīsies. Tā vairāk atkarīga no piena cenas tirgū. Pensionāri un bijušie represētie Jānis un Lonija Lūši ceļas ap desmitiem, jo kur tad astoņdesmit un drusku vairāk gados vairs aizskriesi. Bet viņu dzīvē pēc novada izveidošanas gan var daudz kas mainīties, īpaši sociālās palīdzības jomā.

Kaislības, kuram novadam pievienoties, kas sākās drīz pēc iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām, Skultē norimušas. Iespējas bija trīs. Tie, kas dzīvoja tuvāk Zvejniekciemam, uzskatīja — tam jābūt Saulkrastu novadam. Vēl varēja apvienoties ar Liepupi, tomēr vairākums bija par Limbažiem. Skultes pagasta padomes priekšsēdētāja Velta Puriņa uzskata, ka tas arī bijis pareizākais risinājums. Tomēr par to, kā būtu labāk, toreiz sprieda un debatēja ilgi. Pa vairākiem lāgiem vāca parakstus un apstrīdēja iepriekšējās aptaujas. Dažs no vietējiem pat teica, ka viņš reformas sakarā tik daudz reižu par kaut ko parakstījies, ka jau aizmirsies, par ko īsti. Tāpēc, ņemot vērā pagasta iedzīvotāju sociālpolitisko aktivitāti, visticamāk, ap vēlēšanu laiku kaislības uzvirmos no jauna. Jo, kamēr nabadzīgākie Latvijas pagasti spriež, kas viņiem no reformas tiks, bagātākie uztraucas, ko zaudēs. Skulte pieder pēdējiem, kas līdz šim bijis viens no saimnieciski un sociāli nodrošinātākajiem Limbažu rajonā. Tagad tas ne tikai ģeogrāfiski kļūs par novada nomali, bet zaudēs arī finansiāli. No septiņiem topošā novada pagastiem, kas apvienosies ar Limbažu pilsētu, pašlaik tikai Skulte un Limbažu pagasts nesaņem naudu no pašvaldību izlīdzināšanas fonda, iztiekot ar pašu līdzekļiem. Budžeta ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju Skultē ir 305 lati, pārējos pagastos — vidēji 220 latu. Iedzīvotāji arī uztraucas, kur paliks viņu maksātie nodokļi un cik no tiem tiks ieguldīti tieši Skultes attīstībā.

Iespējams, ka pārmaiņu lielākie zaudētāji būs maznodrošinātie. Jo skumjāk tāpēc, ka pēdējā laikā, kā apgalvo Skultes sociālā darbiniece Astrīda Mundure, izdarīts ļoti daudz, lai šo jomu sakārtotu. Trešo gadu pagastā strādā otrs sociālais darbinieks, kura pārziņā ir ģimenes ar bērniem. Prognozējot krīzes sekas, tika palielināts sociālais budžets 2009.gadam. Pagasts maksā pabalstus 1.grupas invalīdiem, ģimenēm, kuras audzina bērnu invalīdu. Ir bērnu piedzimšanas pabalsti, atbalsts, bērniem uzsākot skolas gaitas, brīvpusdienas visiem Skultes sākumskolas skolēniem, pabalsti jaunajām ģimenēm ar bērniem, kur apgādnieki palikuši bez darba. Nepilnās ģimenes un vientuļie pensionāri līdz šim tika nodrošināti ar malku, šādā veidā kompensējot dzīvokļu pabalstu. "Vai tik plašu sociālās palīdzības klāstu spēsim saglabāt novadā, nezinām. Ar likumu noteiktā obligātā palīdzība būs jāsniedz, bet, iespējams, no citiem pabalstiem nāksies atteikties," ar bažām saka A.Mundure.

Skultē ir ap 2600 iedzīvotāju. Atšķirībā no daudziem pagastiem to skaits pieaug. Vēl Skultē, kur nav ne kultūras nama, ne estrādes, ir vairāk nekā 200 pašdarbnieku un virkne pašdarbības kolektīvu un pulciņu. To vidū otrs vecākais jauktais koris Latvijā Skulte, divi deju kolektīvi, pieci bērnu deju kolektīvi, divi bērnu ansambļi, teātra pulciņš. Kultūras darba organizatore Zinta Medne saka: "Dziesmu svētkos no Skultes pagasta piedalījās turpat 100 cilvēku." Pasākumi notiek pagastnama zālē, kur vietas tikai 90 cilvēkiem. Tāpēc pērn, piesaistot ES līdzekļus un ņemot kredītu, tika sākta Kultūras integrācijas centra būve. Tajā būs 150 vietu skatītājiem, skatuve un telpas ne tikai pašdarbniekiem, bet arī dienas centram. Cilvēku attieksme, kā jau daždien pret visu jauno, ir dažāda — apmēram tāda pati kā pret Gaismaspili Rīgā. Vieni par, citi pret. Pērn paveikti arī citi ievērojami darbi — atjaunoti vairāki ceļi, mainīts segums, iztīrīti grāvji, pārbūvētas caurtekas, izlietojot 256 000 latu. Gandrīz 30 000 latu ieguldīts skolas un ap 3000 latu vienas no triju pagasta bibliotēku remontā. "Lai ar bažām — mēs novadā ieejam gandarīti," saka V. Puriņa, "jo praktiski nav palikuši nepabeigti darbi. Viss, kas remontējams, izremontēts, īpašumi sakārtoti, un arī jaunā kultūras centra otrās kārtas celtniecību ceram sākt vēl kā Skultes pagasts.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas