Laikraksts ziņo, ka katrai slimnīcai ir savas metodes, kā pasargāt sevi no parādniekiem. Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Inguna Liepa pastāstīja, ka slimnieku parādi ir pārsnieguši 30 000 latu un ik mēnesi pieaug apmēram par 2 000 latu. Tāpēc jau piekto gadu ārstniecības iestādei ir līgums ar parādu piedziņas uzņēmumu, kas atgūst apmēram 23% no nesamaksātajām naudas summām, informē Latvijas Avīze.
Vislielākās raizes slimnīcām sagādājot tieši alkoholiķi un narkomāni, kuri bieži aizbēg nesamaksājot, bet viņu ārstēšana izmaksā ļoti dārgi. Slimnīcas vadītāja uzskata, ka Finanšu ministrijai kopā ar Veselības ministriju beidzot vajadzētu sākt risināt jautājumu, kā pasargāt slimnīcas no zaudējumiem, ko tām rada dzērāji, un ka viens no priekšlikumiem varētu būt akcīzes nodokļa daļas novirzīšana alkoholiķu ārstēšanai. I. Liepa: "Slimnīcas ir komercsabiedrības, kas pārdod savus pakalpojumus, tāpat kā veikals savu produkciju, tāpēc, ja cilvēki nevēlas apmaksāt savus parādus un pat neatbild uz slimnīcas administrācijas vēstulēm, mēs nevaram iztikt bez parādu piedzinējiem, lai kā slimniekiem tas nepatiktu."
Arī P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā gadījumos, kad klienti nepilda savas finansiālās saistības, nauda tiek atgūta ar parādu piedziņas uzņēmumu starpniecību. Kopējā pacientu parādu summa šobrīd ir sasniegusi apmēram 600 000 latu un katru mēnesi pieaug par aptuveni 20 000 latu, informē laikraksts. Slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Stibe informēja, ka slimnīca sadarbojas ar trim uzņēmumiem, kas piedzen parādus. Klientam bez ārstniecības izmaksām jāsedz arī parādu piedziņas uzņēmuma izdevumi. Ar piedzinēju starpniecību slimnīcai izdodas atgūt aptuveni 30 – 35% naudas. Taču piedzinēju pakalpojumi tiek izmantoti tikai tādos gadījumos, ja pacients nepilda ar ārstniecības iestādi noslēgto vienošanos par apmaksas nosacījumiem. Tie ļauj vismaz pusi no rēķina summas apmaksāt 15 dienu laikā, bet atlikušo maksājuma daļu var sadalīt ne vairāk kā trijos maksājumos. Maksājumi jāveic ne retāk kā reizi mēnesī.
Citāda parādu piedziņas prakse ir Rīgas Austrumu slimnīcā, kur, sasummējot pēdējo trīs gadu slimnieku nesamaksātās naudas summas, parāds sasniedz vienu miljonu latu jeb vairāk nekā 300 000 latu gadā. Slimnīcas valdes priekšsēdētājs Viesturs Boka pastāstīja, ka pirms vairākiem gadiem iestādei bijis līgums ar parādu piedzinējiem, taču iestādes vadība nav bijusi mierā ar piedzinēju diezgan agresīvajām vēstulēm slimniekiem, turklāt pierādījies, ka, strādājot civilizētākā veidā, var sasniegt tādu pašu rezultātu, kā to spējuši piedzinēji, – viņi atguvuši apmēram 20% no nesamaksātajām summām. Lai nešokētu pacientus, slimnīca slēdz līgumu par atlikto maksājumu, kas var ievilkties līdz pat pusgadam. Ar parādniekiem strādā slimnīcas finanšu un ekonomikas nodaļa, regulāri raksta atgādinājuma vēstules, veido parādnieku datu bāzi, ja netiek galā, sniedz prasību tiesā, raksta Latvijas Avīze.
V. Boka atzina, ka jārēķinās ar zināmu zaudējumu procentu, jo vienmēr būs slimnieki, kas nesamaksās. Arī citās valstīs ar to rēķinās, tikai atšķirība tā, ka Latvijā slimnieku parādi ir pilnībā uz slimnīcu pleciem un tā nav valstiska darīšana. Netiek analizēts, kāpēc šie parādi rodas, netiek veidota arī vienota parādnieku datu bāze un to ne viens vien izmanto, pusgada laikā ārstēdamies vairākās slimnīcās un nevienā nemaksājot. V. Boka uzskata, ka, problēmai pieaugot, tā nevar palikt tikai slimnīcu ziņā, ir nepieciešams valstisks risinājums, kur jāiesaistās gan Veselības, gan Labklājības ministrijām. Turklāt jāņem vērā, ka parādnieku skaits šogad, visticamāk, pieaugs vēl vairāk, jo maznodrošinātajiem pacientiem vairs nav sociālā spilvena labumu – viņiem līdzmaksājumi par ārstēšanos un medikamentiem ir jāmaksā no savas kabatas, ziņo Latvijas Avīze.
Laikraksts ziņo, ka daudz mazāka parādu nasta ir tām slimnīcām, kas nesniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību. Piemēram, Ludzas rajona slimnīcas vadītājs Juris Atstupens pastāstīja, ka pacientu parāds ir zem tūkstoša latu un ka tas ir tik mazs tādēļ, ka slimnīca par hronisku pacientu ārstēšanu un plānveida operācijām prasa priekšapmaksu.
Veselības ministrijas valsts sekretārs un arī kapitāldaļu turētājs valsts slimnīcās Rinalds Muciņš ir informēts par slimnieku parādiem lielajās slimnīcās un uzskata, ka tas ir nevis valsts, bet katras slimnīcas ziņā, kā piespiest slimniekus samaksāt par ārstēšanos. Bet Nacionālā veselības dienesta direktors Māris Taube ar preses sekretāres Lauras Lapiņas starpniecību norādīja, ka valsts slimniekiem izrāda lielu pretimnākšanu, jo pērn no miljons 500 000 ārstēto pacientu 877 000 bija atbrīvoti no samaksas par ārstēšanu. Pagaidām nevienas slimnīcas vadītājs neesot sūdzējies, ka slimnieku parādi ir liela problēma, ar kuru netiek galā, vēsta Latvijas Avīze.