Viņš norādīja, ka tā ir summa, kas tikusi apsolīta jau iepriekš, un tā tikšot sadalīta starp visām slimnīcām, tostarp Cēsu slimnīcu, kurā piektdien viesojās premjers. Par precīzu līdzekļu sadali būs atbildīga Veselības ministrija. Nauda varētu tikt piešķirta, kad tiks gatavoti budžeta grozījumi – orientējoši oktobra beigās vai novembra sākumā.
Cēsu slimnīcas vadītājs Guntars Kniksts aģentūrai BNS sacīja, ka sarunā ar Dombrovski un veselības ministru Juri Bārzdiņu (Zaļo un zemnieku savienība) ticis informēts par iespējamo papildu līdzekļu piešķiršanu, tomēr atgādināja, ka joprojām nav skaidrības, kā tiks sadalīti valdības jau vairāk nekā pirms mēneša piešķirtie 6,6 miljoni latu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
"Jautājums – kur tie aizies un kurš tos dabūs," teica Kniksts.
Cēsu slimnīca piedāvātajos līguma grozījumos ar Veselības norēķinu centru (VNC) zaudētu 185 tūkstošus latu, un slimnīca neredz iespēju, kā tik lielu summu varētu ietaupīt. Veselības ministrs par iespēju slimnīcai šo summu tomēr atgūt izteicies varbūtības formā, bet, cik daudz naudas un kad slimnīca varētu saņemt, skaidrs neesot kļuvis.
Nākamnedēļ slimnīca un tās kapitāldaļu turētājs – pašvaldība – cer no Veselības ministrijas saņemt precīzāku informāciju par nākotnē gaidāmo finansējumu un tad arī izlems, ko darīt ar VNC piedāvātajiem līguma grozījumiem.
"No biznesa viedokļa tos nedrīkstētu parakstīt, bet no sociālās atbildības viedokļa nedrīkstētu atstāt iedzīvotājus bez palīdzības," uzsvēra Kniksts.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) rīkotajā protesta akcijā Cēsīs piektdien piedalījušies vairāk nekā 100 cilvēku, to vadījis LVSADA līderis Valdis Keris. Akcijā piedalījušies mediķi gan no Cēsīm, gan Ogres slimnīcas, protestētāju vidū bijuši arī iedzīvotāji un deputāti.
Komentējot Vidzemes slimnīcas vadītājas izteikumus, ka šādas protesta akcijas nav īstais veids, kā risināt situāciju, Kniksts norādīja, ka finansējuma samazinājums VNC piedāvātajos līguma grozījumos skāris tieši lokālās slimnīcas, līdz ar to Vidzemes slimnīcai kā reģionālai ārstniecības iestādei ir cita situācija.
Tiesa, Cēsu slimnīcas vadītājs ir neizpratnē, kādēļ VM vispār veikusi šādus samazinājumus, jo valsts budžeta kontekstā tas ir niecīgs – aptuveni 300 tūkstoši latu, bet katrai slimnīcai tas ir sāpīgs samazinājums. Konkrētu atbildi uz šo jautājumu viņš neesot saņēmis arī no veselības ministra.
"Runāja apkārt riņķī, bet patiesais iemesls nav saprotams," teica Kniksts.
Tikšanās laikā ar Bārzdiņu un Dombrovski viņš arī secinājis, ka amatpersonu rīcībā ir dažāda informācija par slimnīcas rādītājiem un līdz ar to atšķiras arī faktu interpretācija. Premjera rīcībā esošie cipari gan par slimnīcas budžetu, gan pacientu skaitu atšķīrušies no tiem, kas ir slimnīcai, arī ministrija "manipulē ar dažiem citiem cipariem", pastāstīja Cēsu slimnīcas vadītājs.
Jau vēstīts, ka vairākos Latvijas reģionos plānotas protesta akcijas pret nepietiekamo finansējumu ārstniecības iestādēm otrajā pusgadā.
Piektdien protestus sāka Cēsīs, nākamajā nedēļā varētu pievienoties Kuldīga, Ogre un, iespējams, vēl citas pilsētas.
Kuldīgas slimnīca paziņojusi, ka no 1.septembra plāno pārtraukt akūto pacientu uzņemšanu slimnīcā, pamatojot to ar negodīgu naudas sadali. Kuldīgas novada pašvaldība atbalstījusi Kuldīgas slimnīcas nostāju neparakstīt Veselības norēķinu centra piedāvātos līguma grozījumus, kas paredz stacionārajai veselības aprūpei finanšu samazinājumu otrajam pusgadam par 57 552 latiem.
Savukārt VNC norāda, ka izprot radušos situāciju par 2011.gada otrā pusgada nepietiekamo finansējuma apmēru, tomēr piešķirtie valsts budžeta līdzekļi neļauj palielināt pakalpojumu apmēru stacionārajās ārstniecības iestādēs.
Veselības ministrs Bārzdiņš (Liepājas partija, Zaļo un zemnieku savienība), reaģējot uz šo situāciju, paudis, ka veselības nozare iepriekšējos periodos ļoti cietusi no populisma un nepietiekamā finansējuma dēļ ir pateicīga joma, kuru priekšvēlēšanu periodā kritizēt, lai vairotu savu popularitāti un iegūtu papildu līdzekļus.