Kas tad kuldīdzniekiem, viņiem tagad visa kā vairāk! Mums tik" grūtāk. Nav vairs sava traumpunkta! - sūkstās Dienas uzrunātā aizputniece Skaidrīte. Viņai piebalso arī citi mazpilsētas iedzīvotāji. No viņu teiktā izriet, ka pilnīgi droši par pirmo medicīnisko palīdzību var būt tikai privāto auto īpašnieki, kas var aizbraukt uz Kuldīgu, kamēr pārējiem traumu gadījumā Kuldīgas slimnīcā nokļūt grūti, jo sabiedriskais transports starp abām pilsētām esot "nekāds". Kuldīgas un Aizputes slimnīcu apvienošana, kas līdz šim minēta kā veiksmīgs veselības aprūpes reformas piemērs, pagaidām tikai mazinājusi medicīnas pakalpojumu pieejamību.
Arī Veselības ministrijas (VM) sagatavotais pārskats par īstenoto veselības aprūpes reformu rāda, ka viss nenotiek, kā iecerēts: gultasvietu skaits nemazinās, ārstu joprojām trūkst, diagnozes noteikšana jāgaida vairākus mēnešus.
Mākslīga apvienošana
2001.gadā, par spīti mediķu un iedzīvotāju pretestībai, sākās veselības aprūpes reforma, kuras mērķis bija samazināt slimnīcu skaitu. Toreiz bija izvirzīts mērķis līdz 2010.gadam no tolaik 120 slimnīcām izveidot desmit daudzprofilu neatliekamās palīdzības slimnīcas un 24 lokālās slimnīcas.
Taču reforma nenorit pietiekami veiksmīgi, liecina VM sagatavotais pārskats. Piemēram, Rīgas Austrumu slimnīca pašlaik jau apvieno Linezeru, Latvijas Onkoloģijas centru un Biķerniekus, bet Gaiļezers tam pretojas.
Savukārt reģionos pašvaldības negrib atteikties no mazajām slimnīcām, jo tās "bieži ir lielākie darba devēji un nodokļu maksātāji", rakstīts pārskatā. Priekules slimnīcas vadītāja Tatjana Ešenvalde savukārt nepiekrīt viņas vadītās slimnīcas pārveidei, jo uzskata, ka tas notiek mākslīgi, bez nopietna pamatojuma. Savukārt Gaiļezera vadītājs Edvīns Platkājis grib zināt, ar kādiem ieguvumiem un zaudējumiem viņiem pēc pievienošanas būs jārēķinās. Veselības ministrs Ivars Eglītis (TP) skaidru atbildi par to nespēj sniegt, sakot, ka rezultāts, iespējams, būs tikai pēc desmit gadiem.
Slimnīca nav viesnīca
Lai saprastu, kādi ir reformas ieguvumi un zaudējumi, Diena devās uz Kuldīgu un Aizputi - Aizputes stacionārs pirms vairāk nekā gada pievienots Kuldīgas slimnīcai. Tās vadītāja Zigrīda Smilga uzskata, ka tas bija pareizs lēmums, jo Aizputē slimnīca atradusies sešās ēkās, ko bijis dārgi uzturēt, sācis trūkt ārstu. Tagad rudenī Aizputē sāks projektēt slimnīcu vienā ēkā, ko nākamā gada nogalē vajadzētu atvērt, saka kādreizējā Aizputes slimnīcas vadītāja, tagad Kuldīgas un Aizputes slimību apvienības izpilddirektore Laima Ķēniņa.
"Aizputē varēs ārstēsies cilvēki, kuriem Kuldīgā ir jau veikta izmeklēšana. Tur varēs ārstēties arī cilvēki ar tā saucamajām sociālajām indikācijām," saka Z.Smilga. Proti, tie, kuriem sociālie apstākļi citādi neļautu atveseļoties. To varēs izmantot arī lauku iedzīvotāji, kuri dzīvo ārpus pilsētas un nevar izbraukāt uz injekcijām un procedūrām. "Tā jau ir parodija par slimnīcu," saka Aizputē strādājošā medmāsiņa Dzintra Lūsēna. Pēc viņas vārdiem, gan mediķiem, gan iedzīvotājiem ir psiholoģiski grūti pieņemt šādas pārmaiņas.
Ģimenes ārsti neglābs
Par spīti apvienošanai, ne Kuldīgas, ne Aizputes slimnīcās gultasvietu skaitu nav izdevies samazināt, kas ir viens no reformas mērķiem. "Kopā mums ir ap 180 gultu un tik arī plānots saglabāt," saka Z.Smilga. Arī citās slimnīcu apvienībās gultu skaits tik strauji nesarūk. Kā skaidro Rīgas Austrumu slimnīcu apvienības vadītājs Viesturs Boka, pagaidām to nemotivē darīt slimnīcu finansēšanas kārtība, kas ir saistīta ar gultu skaitu. V.Boka pieļauj - ja slimnīcām maksās par noteiktajām diagnozēm, situācija mainīsies.
Līdz šim pietiekami labi nav veicies arī ar rindu mazināšanu uz dažādiem izmeklējumiem. VM pārskats liecina, ka rindas ir pat trīs, četru mēnešu garumā, piemēram, uz magnētisko rezonansi, neirosonoloģiju, ehokardiogrāfiju. Z.Smilga norāda, ka Kuldīgā rindas veidojas Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras noteikto mēneša kvotu dēļ. "Mēs varētu veikt vairāk izmeklējumu, jo tehnoloģijas pilnībā nenoslogojam," viņa saka. Citviet rindas veidojas, jo trūkst speciālistu, kas strādātu ar iepirktajām iekārtām.
Pieejamība pieklibo
Lai gan pārskatā teikts, ka ar neatliekamo medicīnisko palīdzību pacienti var būt apmierināti, aizputnieki skaļi iebilst. Aizputē ir divas ātro brigādes, taču vasarā strādā tikai viena. Nesen pilsētā bijis gadījums, kad ātrie veduši uz izmeklējumiem Kuldīgā kādu hronisku slimnieci un vienlaikus uz neatliekamās palīdzības punktu atvests vīrietis ar spēcīgām sāpēm vēderā. Nebijis nevienas mašīnas, kas viņu vestu uz Kuldīgu noteikt diagnozi. Agrāk šim cilvēkam varētu palīdzēt slimnīcas traumpunktā, taču tā vairs nav. Aizputes slimnīcas iekšķīgo slimību nodaļas ārste interniste Zigrīda Šalma uzsver, ka nu "medicīna ir attālinājusies no cilvēkiem un tagad ir jāiziet nejēdzīgs aplis, lai tiktu pie palīdzības".
Arī Eiropas veselības aprūpes patērētāju viedokļu pārskats rāda, ka Latvijā ir zems veselības aprūpes kvalitātes līmenis un pieejamība, kas Latviju ierindoja pēdējā vietā Eiropas Savienībā.
***
reforma
Izvirzītie kritēriji:
Pilsētās 75% gadījumu neatliekamā palīdzība jāsniedz 15 minūtēs, pārējā teritorijā 75% gadījumu tā jāsniedz 25 minūtēs
Pie viena ģimenes ārsta, kam plānveida pakalpojumi jāsniedz ne vēlāk kā triju dienu laikā, reģistrēts ne vairāk kā 1800 pacientu
Reģionālās daudzprofilu slimnīcas apkalpo ne mazāk par 100 000 iedzīvotāju, tās attālums no iedzīvotāju dzīvesvietas nepārsniedz 70 km un ceļā pavadītais laiks līdz šai slimnīcai nepārsniedz 60 minūtes
Lokālās slimnīcas apkalpo ne mazāk kā 25 000 iedzīvotāju