Politiķis pauda, ka pirms 21 gada Latvija Prāgā saņēma uzaicinājumu pievienoties NATO, un tagad šajās pašās telpās tiek apspriesta taisnīguma atjaunošana attiecībā uz Ukrainu.
"Šodien vairāk nekā jebkad agrāk mums ir vajadzīga tāda pati drosme un gudrība, lai Eiropā likvidētu politiskās nenoteiktības pelēko zonu. Toreiz mēs negribējām palikt malā un tumsā, un mēs nevēlamies, lai tas notiktu ar kādu citu tautu," pauda Smiltēns, uzsverot, ka Krievijas kaimiņvalstis Eiropā nevar atļauties būt neitrālas.
Smiltēns uzsvēra, ka, veidojot drošības vidi, ir vajadzīga stratēģija arī pēc Ukrainas uzvaras karā. Viņš pauda, ka ir jāveido plašāka un saskaņotāka ierobežošanas politika. Smiltēns arī norādīja, ka tas prasīs arī dziļākas izmaiņas ekonomiskās sadarbības modeļos un vēlmi kolektīvi iestāties par mūsu vērtībām visā pasaulē.
Saeimas priekšsēdētājs norādīja, ka ar sankciju politiku, atbildes reakciju uz dezinformāciju visā pasaulē un palīdzību partneriem mēs esam šī ceļa sākumā.
"Mēs visi ceram, ka ukraiņi spēs sagraut Krievijas armiju un ātri to izstumt no visas Ukrainas teritorijas, tomēr mums jābūt gataviem ilgstošam karam," pauda Smiltēns, norādot, ka pat tad, kad ukraiņi izstums Krievijas armiju no savas zemes, Krievija šo rezultātu nepieņems kā realitāti. Viņš arī uzsvēra, ka Krievijas imperiālisms ir dziļi iesakņojies tās sabiedrībā un turpinās apdraudēt citas valstis.
Saeimas priekšsēdētājs atsaucās uz vēsturisko NATO samitu, kas notika 2002.gada izskaņā. Smiltēns atzīmēja, ka toreiz Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, pieņemot uzaicinājumu Latvijai pievienoties NATO, valsts vārdā deva svinīgu solījumu un apliecināja apņemšanos darīt visu iespējamo, lai Latvija ne vien sniegtu savu ieguldījumu alianses stiprināšanā, bet arī, lai radītu pasauli, kurā taisnīgums un brīvība ir pieejama visiem.