Premjers informēja sociālos partnerus par izstrādāto valdības rīcības plānu un tā prioritātēm. Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) to atbalstīja, tomēr LBAS pārstāvjiem pret to bija iebildumi. Arodbiedrību organizācija rosināja valdības rīcības plānu pagaidām nevirzīt apstiprināšanai Ministru kabinetā, bet līdz tam izdiskutēt problemātiskos jautājumus, kas saistīti ar pedagogu darba samaksu un situāciju medicīnas aprūpē.
LBAS vadītājs Egils Baldzēns sēdē uzsvēra, ka valdības rīcības plānā ir virkne labu darbu, tomēr arodbiedrību savienību neapmierina jautājums par pedagogu darba samaksas pieaugumu, jo valdības rīcības plānā minēts, ka tas tiks nodrošināts no 2020.gada, nevis 2019.gada. Tomēr diskusiju gaitā tapa skaidrs, ka tā ir tehniska kļūda, un pedagogu darba samaksas pieaugums notiks šā gada septembrī, nevis 2020.gadā.
Mediķu arodbiedrības vadītājs Valdis Keris atzinīgi izteicās par valdības rīcības plānā paredzēto situācijas uzlabošanos valstī, tomēr viņš rosināja valdības rīcības plānā paredzēt arī garantiju, ka neatliekamās medicīniskās palīdzības darbiniekiem tiktu nodrošināti valsts garantēti veselības aprūpes pakalpojumi.
Savukārt LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs norādīja uz nepieciešamību veicināt konkurētspēju un inovācijas, piebilstot, ka ļoti svarīgs jautājums ir arī darbaspēka pieejamība.
Sēdē tika pieaicinātas arī citas uzņēmēju organizācijas, kurām nebija balsstiesību, bet tām bija iespēja paust savu viedokli par sagatavoto valdības rīcības plānu. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes locekle Katrīna Zariņa uzsvēra, ka valdības rīcības plānā ir ietverti labi uzdevumi, tomēr tajā trūkst darbu, kas saistīti tieši ar labklājības jomu. Pēc Zariņas teiktā, LTRK sniedza Labklājības ministrijai savus priekšlikumus, ko ietvert valdības rīcības plānā, tomēr tie netika ņemti vērā. LTRK rosināja pārcelt valdības rīcības plāna apstiprināšanu Ministru kabinetā.
Komentējot izskanējušos priekšlikumus un iebildumus, Kariņš norādīja, ka reformas izglītības sistēmā ir nepieciešamas, lai skolotājiem varētu nodrošināt lielākas algas. "Mēs izglītībā neieguldām maz, bet nedarām to gudri. Skolotāji nav vainīgi par to, ka Latvijā ir tāda izglītības sistēma. Tāpēc arī valdības uzdevums ir šo sistēmu sakārtot. Pedagogiem būs lielākas algas," uzsvēra premjers.
Ministru prezidents norādīja, ka nebūtu produktīvi analizēt katru valdības rīcības plānā iekļauto punktu un censties to mainīt, bet par atsevišķām izmaiņām plānā sociālie partneri aicināti runāt ar nozaru ministrijām. Premjers gan neizslēdza, ka laika gaitā valdības rīcības plāns nevarētu tikt precizēts.
LBAS vadītājs aicināja partnerus valdības rīcības plānu pieņemt zināšanai, nevis to atbalstīt. Tomēr LDDK vadītājs pauda, ka valdības rīcības plāns ir izstrādāts, tajā ieguldīts daudz darba un labu priekšlikumu, tāpēc tā pieņemšanu nevajadzētu kavēt.
Lai vienotos par gala lēmumu, sociālie partneri uz īsu brīdi pārtrauca sēdi, bet pēc tam prezentēja ar valdības pārstāvjiem saskaņoto sēdes protokollēmumu. Tajā paredzēts, ka sociālie partneri konceptuāli atbalsta valdības rīcības plānu. Tāpat papildus tika panākta vienošanās, ka tiks labota rīcības plānā radusies tehniskā kļūda par pedagogu darba samaksas pieaugumu jau no šā gada septembra, kā arī valdības rīcības plānā tiks ietverts punkts, kas paredz, ka neatliekamās medicīniskās palīdzības darbiniekiem tiks uzlabota piekļuve valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem.
Ministru kabinets valdības rīcības plānu plāno pieņemt 23.aprīlī.