Mātes dienas apsveikumā Valsts prezidents raksta, ka no bērnu dienām mūža garumā mūs pavada mātes mīlestība. "Māte ir dzīvības un beznosacījuma mīlestības devēja, visnesavtīgākais padomnieks un atbalsts ikvienā dzīves posmā. Māte ir līdzās vienmēr," svētku apsveikumā pauž Valsts prezidents.
Pirmo reizi Mātes diena maija otrajā svētdienā tika svinēta 1908.gadā Amerikā, kad svētdienas skolas skolotāja Anna Rīsa Džārvisa no Rietumvirdžīnijas, godinot savu māti, rīkoja baznīcu dievkalpojumus.
Mātes dienu svinēšanas tradīcijas daudzviet ir līdzīgas, tomēr ir zemes, kur šo dienu atzīmē gan citā laikā, gan citā veidā.
Lielākā daļa Eiropas valstu, kā arī ASV, Austrālija, Kanāda, Ķīna un Japāna svētkus par godu mātei svin maija otrajā svētdienā, un svētku svinēšanas tradīcijas, ar maziem izņēmumiem, šajās valstīs arī ir līdzīgas - mammām tiek dāvināti ziedi, mazas dāvaniņas, ģimene šo dienu pavada kopā pie svētku galda mājās vai restorānā. Šajā dienā Austrālijā, ASV un Japānā bērniem ir tradīcija pie apģērba spraust neļķes ziedu - krāsainu, ja māte ir sveika un pie labas veselības, bet baltu, ja māte ir mirusi.
ASV, kas ir pirmā valsts, kas Mātes dienu sāka svinēt kā oficiālu svētku dienu, šos svētkus svin līdzīgi kā Latvijā, taču kristīgie amerikāņi šajā dienā apmeklē tieši to baznīcu, uz kuru viņi kopā ar savu mammu ir gājuši bērnībā.
Ar lielu vērienu Mātes diena tiek svinēta Spānijā, kur atšķirībā no daudzām citām valstīm Eiropā šie svētki tiek svinēti maija pirmajā svētdienā. Maijs Spānijā ir Jaunavas Marijas, Jēzus mātes mēnesis, un spāņi šos svētkus uzskata par ģimenes dzimšanas dienu.
Ar ne tik lielu rocību kā spāņi Mātes dienu atzīmē Krievija. Mātes dienu kopš 1998.gada krievi svin novembra pēdējā svētdienā.