Laikā no 1.janvāra līdz novembra vidum 7016 pārkāpējiem nosūtīti administratīvā pārkāpuma protokoli, kur kopumā soda naudās uzlikti 259 260 lati.
Vidējā soda naudas summa ir 36 lati, taču pagaidām soda naudās samaksāti 169 540 lati.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā trešdien diskutēja par fotoradaru ieviešanas praksi, problēmām un aktualitātēm.
Komisijas sēdē, runājot par problēmām, Valsts policijas Satiksmes uzraudzības biroja priekšniece Vineta Mistre atzina, ka pašlaik ārvalstnieka pārkāpēja sodīšana Eiropas Savienībā ir visnotaļ problemātiska, jo nav tādas vienotas sistēmas, kā varētu no tiem piedzīt naudas sodus.
Nesen gan pieņemta Eiropas Savienības direktīva par informācijas apmaiņu sodu jomā, un tā jāievieš līdz 2013.gada vidum. Tas nozīmē, ka arī Latvija direktīvas ieviešanas dēļ varētu iegūt iespēju uzzināt ārvalstu transportlīdzekļa īpašnieka reģistrācijas adresi, lai viņam nosūtītu pārkāpuma protokolu un "atbilstoši cerēt, ka tas tiks apmaksāts".
"Latvijā iebraukt varēs, taču būs jārēķinās, ka būs vadīšanas tiesību aizliegums un atbilstoši, kamēr sods nebūs samaksāts, tiks aizturēta vadītāja apliecība," uzsvēra Mistre.
Satiksmes uzraudzības biroja priekšniece vēl zināja teikt, ka jau patlaban vairākām tā sauktajām vecajām Eiropas valstīm ir spēkā īpaši līgumi, uz kuriem pamatojoties var piedzīt naudas sodus. Arī Latvija domājot par kādas sistēmas ieviešanu vismaz Baltijas valstu līmenī, lai pārkāpējus izdotos saukt pie atbildības.
"Mēs šajā virzienā domājam, kā vismaz tuvākos kaimiņus apzināt un šajā tuvāko valstu lokā darboties, lai piedzītu naudas sodus," norādīja Mistre.
Lai arī pēdējo piecu gadu laikā avārijās bojāgājušo skaitu izdevies samazināt uz pusi, policija atslābt nevarot, turklāt pēdējie mēneši uz ceļiem bijuši diezgan asiņaini.
Atgriežoties pie ārvalstu pieredzes, Mistre vēl minēja, ka nesen bijusi Igaunijā un Lietuvā, kur arī darbojas fotoradari. Kaimiņvalstu kolēģi norādījuši, ka fotoradaru ieviešana tomēr nenozīmējot, ka drīkst samazināt policistu skaitu, kas iesaistīti ceļu satiksmes uzraudzībā, kā arī pilnībā nedrīkst atmest autovadītāju uzraudzību ar rokas radariem.
"Tas viss ir komplekss pasākums, un, ja mēs gribam rezultātus saglabāt, visiem spēkiem tas ir jādara," uzsvēra Mistre.
Jau ziņots, ka pašlaik testa režīmā tiek izmantoti 15 jaunie pārvietojamie fotoradari un no 21.novembra tie sāks strādāt darba režīmā, līdz ar to fiksētie pārkāpumi jau būs sodāmi. Turklāt joprojām darbosies četri līdz šim policijas izmantotie fotoradari.
Visus 160 jaunos fotoradarus pamazām plānots ieviest deviņu mēnešu laikā.
Ieviešot visus radarus un īstenojot citus pasākumus, pēc policijas aprēķiniem, valstī vidējam braukšanas ātrumam vajadzētu samazināties par desmit kilometriem stundā. Ja to izdosies sasniegt, tad gadā varētu izglābt apmēram 150 cilvēku dzīvību.
Pirms stacionārajiem fotoradariem būs novietotas brīdinājuma zīmes. Savukārt pie 30 pārvietojamajiem fotoradariem brīdinājuma zīmes netiks izvietotas.