Latviešu valodas pārbaudē pilsonības pretendentam ir jāapliecina klausīšanās, lasīšanas, rakstu un runas prasme. Kā norāda I.Gorbunovs, pārbaudes saturs un struktūra ir pietuvināta reālajam valodas pielietojumam sadzīvē un nodrošina pilsonības pretendenta valodas prasmes objektīvu vērtējumu. Visi uzdevumi ir ar praktisku vērtību nākošā pilsoņa ikdienas dzīvē, lai palīdzētu viņam integrēties sabiedrībā.
Lai nokārtotu valodas eksāmenu latviešu valodas prasmei jāatbilst vismaz B1 līmenim – tas apzīmē vidējā valodas prasmes līmeņa zemāko pakāpi. PMLP statistika rāda, ka 2012.gadā latviešu valodas prasmes pārbaudi nokārtojuši 51% pilsonības pretendentu, tiesa gan gandrīz trešā daļa no naturalizācijas iesniegumu iesniegušo skaita ir atbrīvoti no latviešu valodas prasmes pārbaudes.
Latviešu valodas prasmes pārbaudes jautājumi tiek pastāvīgi aktualizēti un pirms eksāmena nav pieejami, uzsver I.Gorbunovs. Lai sagatavotos eksāmenam, iespējams izmantot brošūru "Latviešu valodas prasmes pārbaude", kurā ir izklāstīts pārbaudes saturs, norise un kārtība, kā arī ievietoti uzdevumu paraugi. To var iegādāties jebkurā PMLP nodaļā.
Valodas pārbaudes klausīšanās daļā pretendentam ierakstā jāklausās seši īsti teksti un jāatzīmē darba lapā atbildes uz jautājumiem par to saturu. Lasīšanas daļā personai jālasa četri īsi teksti un jāskaidro to saturs. Savukārt rakstīšanas daļā pretendentam jāaizpilda veidlapa, kā arī jāuzraksta vēstule. Runāšanas daļā pretendentam jāatbild uz desmit intervijas jautājumiem par sevi, jāsarunājas par kādu sadzīves situāciju, jāpastāsta par attēlu un jāizsaka savas domas.
Savukārt vēstures zināšanu pārbaudē pieejamas divas pārbaudes formas – mutvārdos vai rakstveida testa formā. Līdz šim visi pilsonības pretendenti izvēlējušies kārtot eksāmenu testa veidā, sacīja I.Gorbunovs. Vēstures zināšanu pārbaude ietver desmit Latvijas vēstures jautājumus un astoņus Satversmes izpratnes jautājumus, kā arī Latvijas himnas pārbaudi, kuru jāspēj uzrakstīt vai noskaitīt mutiski.
Kā liecina PMLP statistika, vēstures zināšanu pārbaudi nokārto 77% pilsonības pretendentu. Katrā vēstures zināšanu eksāmenā ir savādāki testa jautājumi un savādākas atbilžu izvēles. Tas nozīmē, ka pilsonības pretendents iepriekš nezina, kuri jautājumi būs eksāmenā.
Pretendentam ir jāzina nozīmīgākie fakti Latvijas vēsturē, proti, tie, kuri iezīmē lielus vēsturiskus posmus, būtiskas parādības un procesus, izcilu personību darbību, piemēram, latviešu tautas nacionālo atmodu, Latvijas valsts izveidošanos, okupāciju, neatkarības atgūšanu, skaidro I.Gorbunovs.
Vēstures zināšanu pārbaude ietver gan testa jautājumus, gan atklātos jautājumus, kur atbilde ir jāieraksta ar roku. Galvenie vēstures zināšanu pārbaudes testa jautājumi ir pieejami brošūrā "Metodiskie ieteikumi Latvijas pilsonības pretendentiem, gatavojoties Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu pārbaudei".
Latvijas vēstures rakstveida pārbaudē jāspēj atbildēt, piemēram, uz to, kurš ir Latvijas himnas autors, ko simbolizē zelta saule zilā laukā Latvijas valsts ģerbonī, kādas sekas bija krustnešu iebrukumam Latvijas teritorijā 13.gadsimtā, kas raksturo saimnieciskās attīstības līmeni Latvijas teritorijā 19.gadsimta beigās un citiem jautājumiem.
Savukārt par jaunāko laiku vēsturi pretendentiem jāspēj skaidrot, kāpēc Latvijas vēsturē ir nozīmīga 1905.gada revolūcija, kuras bija ievērojamākās latviešu strēlnieku kaujas Pirmā pasaules kara laikā, kurš bija pirmais Latvijas armijas virspavēlnieks, kurā starptautiskajā organizācijā Latvija darbojās no 1921.gada līdz 1940.gadam un daudziem citiem jautājumiem.