Sola sociālo iemaksu pieaugumu

Pagājušajā nedēļā Finanšu ministrija prezentēja jauno nodokļu reformu partneriem no Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes – Latvijas Darba devēju konfederācijai un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai. Kopš tā brīža ir notikušas vairākas diskusijas, un to laikā jūtams, ka valdībai ir arī sociālo partneru atbalsts. Viens no smagajiem jautājumiem būs atrast kompensējošo mehānismu pašvaldībām, kuru galvenais ienākumu avots ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis. No tā ieņēmumiem pašvaldības saņem 80%, bet valsts – 20%. Finanšu ministrija piedāvā iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) samazināt no 23% uz 20% ieņēmumiem līdz 45 000 eiro gadā, 23% likmi nosakot ienākumu daļai, kas pārsniedz 45 000 eiro. Nodokļu pamatnostādnes paredzēts valdībā apstiprināt aprīlī un līdz vasarai sagatavot ar tām saistītos grozījumus likumos. Tos plānots pieņemt vēlākais septembrī – līdz valsts budžeta projekta iesniegšanai Saeimā. Izmaiņas nodokļos plānots ieviest no nākamā gada.

Ar nodokļu pamatnostādnēm Saeimas komisiju iepazīstināja FM parlamentārais sekretārs Edgars Putra (ZZS) un ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ilmārs Šņucins. Viņi uzskaitīja vairākus reformas pasākumus, kas dos papildu ieņēmumus sociālajā budžetā. Kā pirmo FM pārstāvji minēja atteikšanos no solidaritātes nodokļa jeb tā pārveidošanu otrā līmeņa sociālajās iemaksās, kas dos papildu ieņēmumus sociālajā budžetā. Arī autoratlīdzību saņēmējiem no 2018. gada paredzēts piemērot 20% IIN, kā arī 5% sociālā nodokļa likmi. "Tas nav daudz, bet būs vismaz neliela sociālā aizsardzība," teica Putra. Tagad nodokli no autoratlīdzībām var maksāt brīvprātīgi, un gadā šīs iemaksas esot tikai 6000 eiro.

Vairāki reformas pasākumi ir orientēti uz ekonomisko izaugsmi, kas savukārt pozitīvi atsauksies uz darba algu pieaugumu un attiecīgi palielināšot nodokļu ieņēmumus. "Darbaspēka nodokļa samazināšana veicinās uzņēmēju iziešanu no ēnu ekonomikas," norādīja Putra.

Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 9.marta, numurā!