VAD likums nosaka paredz, ka saskaņā ar VAD likumu VAD būs pakļauti pilsoņi - vīrieši - viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas. Pilsonis, kas pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas turpina iegūt izglītību, izņemot augstāko izglītību, būs pakļauts valsts aizsardzības dienestam viena gada laikā pēc izglītības iestādes absolvēšanas.
Ja pilsonis pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas turpina iegūt izglītību, izņemot augstāko izglītību, un nav absolvējis izglītības iestādi līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, viņš ir pakļauts VAD viena gada laikā pēc 24 gadu vecuma sasniegšanas.
Valsts aizsardzības militārajam dienestam brīvprātīgi varēs pieteikties pilsoņi - vīrieši un sievietes - no 18 gadu vecuma līdz 27 gadu vecumam.
Valsts aizsardzības militāro dienestu pilda vienā no šādiem veidiem: 11 mēnešus Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā, piecus gadus Zemessardzē kopumā, pildot dienesta uzdevumus ne mazāk kā 21 individuālās apmācības dienu un ne vairāk kā septiņas kolektīvās apmācības dienas katru gadu.
Tāpat VAD varēs pildīt piecu gadu laikā apgūstot augstskolu un koledžu studentiem paredzēto rezerves virsnieka programmu militārās izglītības iestādē un Nacionālo bruņoto spēku vienībā, kuras kopējais apmācību un dienesta uzdevumu izpildes laiks nav mazāks par 180 dienām.
VAD pakļautajām personām, kuras savu domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ nevar pildīt valsts aizsardzības militāro dienestu, to var aizstāt ar alternatīvo dienestu šajā likumā noteiktajā kārtībā. Alternatīvais dienests būs jāpilda 11 mēneši Aizsardzības ministrijas padotībā esošajās iestādēs.
Pilsonis, kurš apgūst ārsta, ārsta palīga vai māsas profesiju, studējot ārstniecības programmā, varēs izvēlēties vienu no valsts aizsardzības militārā dienesta izpildes veidiem neatkarīgi no Nacionālo bruņoto spēku noteiktajām prioritātēm. Ņemot vērā studējošo profesionālās zināšanas un prasmes, viņus varēs iecelt ar attiecīgo jomu saistītos amatos.
Pirmais iesaukums paredzēts uz brīvprātības pamata. Sākotnēji bija paredzēts, ka personām ir tiesības pieteikties valsts aizsardzības dienestam līdz šī gada 1.maijam, taču šis priekšlikums netika atbalstīts. Aizsardzības ministrija aģentūru LETA informēja, ka brīvprātīgā pieteikšanās valsts aizsardzības dienesta pirmajam iesaukumam notiks līdz 15.maijam. Pilsoņi var zvanīt uz tālruni 67 072 793, rakstīt uz e-pastu "[email protected]" vai doties uz Nacionālo bruņoto spēku Rekrutēšanas un atlases centru Krustabaznīcas ielā 9, Rīgā.
Pirmais iesaukums dienestu sāks šī gada 1.jūlijā uz brīvprātības pamata, bet no 2024.gada 1.janvāra dienests tiek noteikts kā obligāts. Arī otrajā iesaukumā sākotnēji Latvijas pilsoņi tiks aicināti iestāties brīvprātīgi. Taču nepieciešamības gadījumā trūkstošo personu skaitu vecumā no 18 līdz 19 gadiem iesauks, nosūtot lēmumu par iesaukšanu VAD uz elektronisko adresi vai deklarēto dzīvesvietas adresi, vai izsniegs personīgi.
VAD karavīram un alternatīvā dienesta veicējam būs tiesības saņemt dienesta pienākumu izpildes kompensāciju. VAD karavīriem, kuri pieteikušies valsts aizsardzības militārajam dienestam brīvprātīgi, ir tiesības saņemt dienesta pienākumu izpildes kompensāciju paaugstinātā apmērā. Ministru kabinets nosaka kompensācijas apmēru un izmaksas kārtību. Kompensācija nav pakļauta parādu piedziņai.
Brīvprātīgie valsts aizsardzības dienesta karavīri 11 mēnešu dienesta noslēgumā, neatkarīgi no izvēles turpināt karjeru NBS vai atvaļināties rezervē, saņems papildu kompensāciju 1100 eiro apmērā.
Pilsoņiem, kas brīvprātīgi pietiekušies un pabeiguši VAD, pie nosacījuma, ka viņi atbildīs augstskolas un studiju programmas uzņemšanas noteikumiem, valsts augstākās izglītības institūcijas finansēs augstākās izglītības studijas Ministru kabineta noteiktos studiju virzienos.
Papildinātas arī karavīra sociālas garantijas dienesta laikā, paredzot, ka VAD karavīru bērnus ir tiesības ārpus kārtas iekārtot bērnudārzos.
VAD likumā paredzēts administratīvais sods par neierašanos uz noteiktajām pārbaudēm Aizsardzības ministrijas pavēstē noteiktajā laikā un vietā bez attaisnojoša iemesla tiks iemērots visiem pilsoņiem, kas pēc pavēsts saņemšanas neieradīsies uz pārbaudēm. Sankciju apmērs - brīdinājums vai naudas sodu līdz 350 eiro.
Ja pilsonis turpinās neierasties uz pārbaudēm, Administratīvās atbildības likums pieļauj pilsoņa sodīšanu atkārtoti.
Par izvairīšanos no valsts aizsardzības militārā dienesta izpildes personu varēs saukt pie atbildības Krimināllikumā noteiktajā kārtībā.
Likums paredz, ka līdz 2027.gadam valsts aizsardzības dienestā neiesauc pilsoņus, kuri pastāvīgi dzīvo ārvalstīs un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā savu dzīvesvietas adresi ārvalstīs ir paziņojuši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei.
Parlamentam šodien vēl jāpieņem vairāki VAD likumu pavadošie likumprojekti.
"Kopš Krievijas brutālā pilna mēroga iebrukuma Ukrainā mēs dzīvojam jaunā ģeopolitiskā realitātē un drošības situācijā. Pilnvērtīgu valsts aizsardzību ir iespējams nodrošināt tikai tad, ja Latvija attīstīs visas aizsardzības spējas kopumā, kas ietver gan ieroču sistēmas, gan daudzskaitlīgu un militāri sagatavotu sabiedrības daļu. VAD ieviešana ir Latvijas atbilde uz jauno drošības situāciju mūsu reģionā, jo no Ukrainas pieredzes redzam, ka bez morāli noturīgas un sagatavotas sabiedrības nav iespējams stāties pretim agresoram," uzsvērusi aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA).
Tāpat Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma saistītos grozījumus Oficiālās elektroniskās adreses likumā, Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, Nacionālo bruņoto spēku likumā, Militārpersonu izdienas pensiju likumā, Militārās disciplināratbildības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", likumā "Par valsts pensijām", Militārā dienesta likumā un Pacientu tiesību likumā.
Lemjot par VAD izveidi, debatēs deputātu vidū izcēlās aktīvas diskusijas par dienestam pakļautajiem vecākiem.
Parlamentārietis Aleksejs Rosļikovs ("Stabilitātei") norādīja, ka koalīcijas spēks - Nacionālā apvienība (NA) jau ilgu laiku valstī atbild par demogrāfiju, taču bērns nav šķērslis, lai netiktu iesaukts VAD. Rosļikova pārstāvētā frakcija piedāvāja, ka vecāki nedotos dienēt, bet stiprinātu Latviju, turklāt, dienestā aizejot vienam vecākam, neesot saprotams, kā otrs vecāks pie pašreizējās dzīves dārdzības spētu uzturēt bērnu.
Koalīcijas deputāts Rihards Kols (NA), atbildot uz Rosļikova paustajām bažām, ironizēja, ka Zviedrijā, Somijā, Igaunijā un Lietuvā bērniem nav nākotnes. Arī šajās visās valstīs īstenībā, ja vērtē demogrāfijas rādītājus, situācija ir sliktāka nekā Latvijā.
"Līdz ar to jūsu argumentācija, nu, absolūti neiztur nekādu kritiku. Vienkārši pasakiet, tad nāciet un pasakiet no tribīnes, kādēļ, ja šajās valstīs, manis minētajās, bērniem, pēc jūsu skatījuma, ir nākotne, un tajā gadījumā, ja mēs pieņemam šo likumu, Latvijā nav nākotnes," uzsvēra Kols.
Tāpat debatēs opozīcijas deputāti bez panākumiem centās pārliecināt kolēģus likumā nenoteikt kriminālatbildību personai, kura izvairīsies no obligātā militārā dienesta.