Kredītreitings īstermiņa saistībām saglabāts A-1 līmenī.
Abiem reitingiem saglabāts stabils nākotnes vērtējums.
S&P norāda, ka par spīti politiskajai fragmentācijai un nestabilajai partiju sistēmai, ko īpaši demonstrēja ilgā valdības veidošana pēc pagājušajā gadā notikušajām Saeimas vēlēšanām, tā uzskata politisko lēmumu pieņemšanas procesu par kopumā efektīvu un prognozē, ka ir gaidāma līdzšinējās politikas turpināšana.
Aģentūra skaidro, ka Latvijas publisko finanšu stāvoklis atbilst noteiktajam reitingam, jo Latvijā parāda attiecība pret iekšzemes kopproduktu (IKP) ir viena no zemākajām Eiropas Savienībā (ES) un kopumā ierobežots budžeta deficīts.
S&P lēš, ka Latvijas IKP pieaugums nākamos gados būs vidēji 3%.
Pēc aģentūras vērtējuma, būvniecības aktivitāte turpinās būt paaugstināta, kamēr ieplūdīs ES fondu līdzekļi, sasniedzot maksimumu 2020.-2021.gadā, bet gaidāms, ka pēc 2022.gada būvniecības pieaugums apstāsies.
Ņemot vērā, ka reālais algu kāpums ir 6-7% gadā, gaidāms, ka patēriņam būs aizvien lielāka nozīme IKP pieaugumā, norāda S&P. Tomēr aģentūra brīdina, ka arvien saspringtākā situācija darba tirgū var kļūt par būtisku traucēkli ekonomikas izaugsmei, ja situācija netiks kontrolēta. Tā kā algu kāpums apsteidz produktivitātes pieaugumu, lai saglabātu ārējo konkurētspēju, nepieciešamas produktivitāti veicinošas investīcijas, iesaka S&P.
Riskus Latvijas ekonomikas perspektīvai rada arī ārējā vide. Vairāk nekā 70% no Latvijas eksporta ir uz citām ES valstīm, tostarp 5% - uz Apvienoto Karalisti, tāpēc eirozonas ekonomikas pieauguma palēnināšanās un iespējamais haotiskais breksits varētu būtiski ietekmēt Latvijas ekonomiku. Ietekme varētu būt arī globālajam tirdzniecības saspīlējumam un sankciju pret Krieviju pastiprināšanai, vērtē S&P.
Aģentūra prognozē, ka spēcīgais iekšējais pieprasījums tuvākajos gados veicinās kārtējo maksājumu konta deficīta palielināšanos.
Jau ziņots, ka S&P Global Latvijas ilgtermiņa kredītreitingu no A- līdz A un īstermiņa reitingu no A-2 līdz A-1 paaugstināja pagājušā gada septembrī.