Prognožu sadaļā VDD norādījis, ka arī šogad Krievija turpinās ražot kara propagandu - attaisnot iebrukumu Ukrainā un tur pastrādātos kara noziegumus. Lai arī Krievijas informatīvās ietekmes resursi lielā mērā ir novirzīti karam Ukrainā, VDD vērtējumā Krievija intensificēs arī pret Latviju vērstos informatīvās ietekmes pasākumus.
"Prognozējams, ka, turpinoties Krievijas sāktajam karam Ukrainā un saspringtajai drošības situācijai reģionā, Krievija mēģinās vairot baiļu un nedrošības sajūtu Latvijas sabiedrībā," teikts pārskatā.
Aizvien lielāku nozīmi Krievijas informatīvās ietekmes arhitektūrā ieņems sociālās tīklošanās vietnes un tiešās saziņas lietotnes. VDD analīze liecina, ka jau šobrīd Krievijas specdienesti šāda veida platformas - īpaši "Telegram" - izmanto tā dēvētajos aktīvajos pasākumos.
Tendences aizvadītajā gadā apliecina, ka Krievijas specdienesti aizvien biežāk cenšas kombinēt aktīvo pasākumu realizēšanu ar izlūkziņu ieguvi. VDD analīze liecina, ka šiem Krievijas specdienestu centieniem būs dažādi mērķi - diskreditēt sociālpolitiskos procesus Latvijā un mūsu valsts amatpersonas, šķietami maskēt izlūkaktivitātes publiskajā telpā, kā arī radīt labvēlīgus apstākļus informācijas iegūšanai par konkrētiem procesiem un personām.
Paredzams, ka Krievijas mediju uzņēmumi un organizācijas turpinās meklēt veidus, kā atgriezties ne tikai Latvijas, bet visas Eiropas mediju un izklaides tirgū, reģistrējot mediju uzņēmumus citās valstīs.
Šādā veidā Krievija mēģinās apiet Rietumu noteiktos ierobežojumus Krievijas elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbībai.
Tāpat Krievija turpinās izvērst informatīvās ietekmes pasākumus, lai vairotu starptautiskās sabiedrības neticību Ukrainas spējām gūt uzvaru karā pret Krieviju un censtos mazināt ES, tajā skaitā Latvijas, atbalstu Ukrainai cīņā par mieru Eiropā.
VDD vērtējumā 2023.gadā situācija Latvijas informatīvajā telpā kopumā bija mierīga un stabila. Krievijas propagandas vēstījumi un interpretācijas par norisēm Latvijā un starptautiskajā sabiedrībā nespēja sasniegt plašu Latvijas sabiedrību. Tāpat, kā liecina VDD analīze, aizvadītā gada laikā Latvijas informatīvajā telpā, salīdzinot ar 2022.gadu, agresivitātes līmenis mazinājās.
VDD vērtējumā arī tā dēvēto Krievijas interneta troļļu aktivitāte Latvijas informatīvajā telpā bija neliela. Vienlaikus VDD skatījumā, līdzīgi kā gadu iepriekš, arī pērn prokremliski noskaņotās sabiedrības grupas un to pārstāvji izmantoja "Telegram", "TikTok", "Facebook" un "Youtube", lai šajās platformās tālāk izplatītu Krievijas tradicionālo propagandas resursu veidotos vēstījumus.
Aizvadītajā gadā, veicot Latvijas informatīvās telpas sistemātisku monitoringu, VDD padziļināti vērtēja vairākus simtus tūkstošus ierakstu sociālās tīklošanās vietnēs ar mērķi identificēt publikācijas, kas vērtējamas kontekstā ar Krimināllikumā minēto noziedzīgo nodarījumu pazīmēm.
VDD analīze liecina, ka Krieviju atbalstošus komentārus un videomateriālus interneta vidē pērn pārsvarā publicēja krievu valodā runājoši, ar politiskajām partijām un citām organizācijām nesaistīti Latvijas iedzīvotāji.
Ar 400 agresīvu komentāru, ierakstu un videomateriālu autoriem VDD veica preventīva rakstura pārrunas, brīdinot šīs personas par kriminālatbildību, ja tās turpinās publicēt ierakstus, kuru mērķis ir attaisnot Krievijas kara noziegumus Ukrainā un izplatīt naida runu.
Šādu pārrunu mērķis bija ierobežot agresīvi noskaņotu personu aktivitātes publiskajā telpā, lai nepieļautu agresivitātes pieaugumu līdz līmenim, kas spēj atstāt negatīvu ietekmi uz nacionālo drošību.
Kā liecina VDD analīze, prokremliska satura komentāru un videomateriālu autori galvenokārt bija personas no sociāli nelabvēlīgām vidēm, kuras ilgstoši un nekritiski patērējušas Kremļa propagandas vēstījumos balstītu informāciju un dezinformāciju. Vairumā gadījumu šīs personas apzinājās nodarīto, kā arī nožēloja savu rīcību un no saviem kontiem sociālās tīklošanās vietnēs dzēsa attiecīgā satura materiālus.
Vienlaikus 11 gadījumos VDD pret šāda satura izplatītājiem sāka kriminālprocesu aizdomās par nacionālā naida izraisīšanu vai Krievijas īstenoto kara noziegumu slavināšanu.
Līdzīgi kā gadu iepriekš, arī 2023.gadā sociālās tīklošanās platformās tipisks agresīvais komentētājs bija Rīgā un Pierīgā dzīvojošs 30-49 gadus vecs vīrietis, nepilsonis vai bijušais nepilsonis, kurš savus komentārus rakstījis krievu valodā.
Pagājušajā gadā agresīvie komentētāji savos ierakstos galvenokārt pauda atbalstu Krievijas karam Ukrainā, veicināja etnisko un nacionālo naidu, publicēja pret Latvijas valsti vērstus saukļus, kā arī aicināja nojaukt Brīvības pieminekli.