«Neviens nepamostas agresīvs,» saka UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Izglītības sektora vadītāja Baiba Moļņika. Šie noteikumi ir seku likvidēšana, nevis problēmas risināšana, viņa uzskata.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai (VBTAI) pēdējos divos gados nācies saskarties ar vairākiem gadījumiem, kad skolēni ar agresīvu uzvedību apdraud pārējo, kā arī pašu drošību - ir bijuši arī pašnāvības mēģinājumi. «Bet vecāki neuzklausa pedagogu viedokli. Visai klasei nav jācieš tāpēc, ka daļa vecāku ir nesaprātīgi un nevēlas pieņemt, ka ir problēmas, kas jāatrisina,» noteikumu nepieciešamību pamato VBTAI priekšniece Laila Rieksta-Riekstiņa. Viņa uzsver, ka bērna tiesības uz izglītību tādējādi netiek liegtas, jo izglītošanu nodrošinās mājas apstākļos.
Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie MK noteikumi paredz, ka nākotnē izglītības iestādes agresīvos skolēnus ar pedagoģiskās padomes sēdes lēmumu drīkstēs nosūtīt mājas apmācībai vecāku un skolotāju uzraudzībā. Pirms skola drīkstēs pieņemt šādu lēmumu, iestādes vadītājam no sākuma agresīvas uzvedības gadījumā vajadzēs rakstiski brīdināt vecākus par to, ka viņu bērnam atkārtotu problēmu gadījumā var piemērot mājas apmācību. Ja pēcāk tas atkal notiek, skolas direktoram būs tiesības ar rīkojumu noteikt izglītības apguvi mājas apstākļos. Pašvaldības izglītības pārvaldei, bāriņtiesai un sociālajam dienestam sadarbībā ar vecākiem šajā laikā vajadzēs meklēt labāko risinājumu. Šie noteikumi attieksies uz pamatizglītības apguvi. Skolēniem mājas apmācību varēs piemērot līdz vienam mēnesim gadā, bet kopumā tie nedrīkstēs būs vairāk kā trīs mēneši.
VBTAI priekšniece ir vienisprātis ar IZM pārstāvi I. Juhņēviču, ka šie noteikumi ne tikai pasargās apdraudētos skolēnus, bet arī līdzēs agresīvajiem bērniem. Taču skaidru atbildi, tieši kā, neviens nesniedz. Vaicāta, kādēļ, pēc ministrijas domām, šie noteikumi piespiedīs vecākus, kuri problēmu nesaredz un līdz šim ar attiecīgajām institūcijām nav sadarbojušies, sākt veidot dialogu, I. Juhņēviča atzīst: «Sadarbību ar vecākiem šie noteikumi nevar garantēt. Galvenā būtība ir nodrošināt drošību pārējiem.» L. Rieksta-Riekstiņa gan uzskata, ka uz šādu rīcību vecāki varētu reaģēt vairāk: «Līdz šim vecāki, labi zinot, ka nav nekādu līdzekļu, kā ietekmēt, vienkārši pastāvēja uz to, ka problēmas ir visiem klases skolēniem, izņemot vienu - viņa bērnu.»
«Bērnam tā varētu būt lielāka trauma. Jautājums ir arī par skolotāja tiesībām, jo pēc tam tas bērns būs dusmīgs uz visiem tāpēc, ka būs iekavējis mācības,» saka Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško. Tāpat viņa norāda, ka šādu noteikumu pieņemšana varētu palielināt jau tā lielo un slikti apmaksāto skolotāju slodzi.
IZM nav paredzējusi speciālu finansējumu pedagogiem, kuri agresīvos bērnus izglītos individuāli mājās vai savā darbavietā pēc tam, kad stundas pārējiem skolēniem būs beigušās. I. Juhņēviča saka, ka finansēšanas princips «nauda seko skolēnam» ļauj skolām «iespēju robežās» apmaksāt individuālas konsultācijas vai atbalsta personālu. UNESCO pārstāve B. Moļņika gan norāda, ka tas ministrijai nopietni jāapdomā, jo izglītības iestādes jau šobrīd sūdzas, ka naudas trūkuma dēļ nav iespējams algot atbalsta personālu. I. Juhņēviča ir pārliecināta, ka gadījumos, kad skolai tas nebūs pa kabatai, pedagogi nepieņems lēmumu par bērna izglītošanu mājās un turpinās ar viņu strādāt izglītības iestādē.
UNESCO pārstāve, kā arī Iespējamās misijas programmas attīstības vadītāja Zane Oliņa uzskata, ka šie noteikumi tikai novērsīs sekas, nevis atrisinās pašu problēmu. «Tas mazina skolu atbildību,» saka Z. Oliņa. Arī biedrības Vecāki par izglītību pārstāve Jana Simanovska šos noteikumus uzskata par neveiksmīgiem, jo vardarbība kļūst arvien aktuālāka problēma visā Latvijā, tādēļ ir jāsaprot, kas to veicina kopumā.