Latvijā parādījusies jauna naudas atmazgāšanas shēma, ko angļu valodā sauc par "phishing". "Mēs savukārt to dienestu iekšienē saucam par makšķerēšanu. Šī naudas atmazgāšanas shēma ir populāra Rietumeiropā un pamazām kļūst arvien populārāka arī Austrumeiropā. Pirmie makšķerēšanas gadījumi Latvijā parādījās pirms trim vai četriem gadiem, tomēr tad to vēl nebija daudz. Tomēr pērn un šogad šīs shēmas kļuvušas par masveidīgu parādību," sacīja Burkāns.
Pagājušajā gadā Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei saistībā ar šiem noziegumiem nodeva 67 materiālus. Savukārt pašlaik līdz 1.jūnijam policijai nodoti jau 88 materiāli. "Vienu vārdu sakot, šī nelaime plešas plašumā. Vēl jo trakāk – ja pagājušajā gadā ar dažiem izņēmumiem šajās shēmās tika iesaistīti bijušie notiesātie un viens otrs bezpajumtnieks, tad tagad tajās tiek iesaistīti arvien vairāk Latvijas jauniešu," norādīja Kontroles dienesta priekšnieks.
Šajā shēmā iesaistīti jaunieši, kuri ir sasnieguši 18 gadu vecumu, pabeiguši skolas vai universitātes, bet sarežģītās ekonomiskās situācijas dēļ nevar atrast darbu, lai gūtu legālus un pastāvīgus ienākumus, klāstīja speciālisti un piebilda, ka pie šādiem jauniešiem vēršas krāpšanas shēmu organizatori, piedāvājot par nelielu samaksu viņiem uz sava vārda atvērt kontus Latvijā strādājošajās bankās.
Speciālisti pastāstīja, ka parasti krāpnieki jauniešiem ieskaidro, ka viņu atvērtie konti netiks izmantoti kriminālām darbībām. Visbiežākās atbildes uz jauniešu jautājumu – kālab krāpnieki paši neatver kontus bankā – ir, ka viņam bijusi slikta kredītvēsture, tāpēc turpmāk sadarboties ar bankām viņš nevar, tomēr drīzumā gaidāms viņam domāts maksājums un viņam vajag izņemt skaidru naudu. Tāpat ir gadījumi, ka jaunietis vēlas braukt strādāt uz ārzemēm un krāpnieki viņam apsola atrast darbu, ja viņš atvērs kontu naudas pārskaitīšanas vajadzībām. Par konta atvēršanu jaunietis saņem 20–50 latu, bet par naudas izņemšanu – līdz 5% no kopējās summas. Parasti, izņemot naudu no konta, jaunietis komisijā saņem līdz 100 latiem.
Pēc Burkāna teiktā, krāpnieki, kuriem nepieciešami jauniešu banku konti, var atrasties gan Latvijā, gan arī ārzemēs. "Šo krāpnieku rīcībā ir speciāla datorprogramma, kuru viņi ir iegādājušies par bargu naudu no citiem krāpniekiem un ar kuras palīdzību caur kādu serveri otrā pasaules malā, piemēram, Brazīlijā vai Ķīnā, tiek veikti uzbrukumi bagāto valstu banku kontiem. Latvijas gadījumā populārākais uzbrukumu mērķis ir Vācijas banku klientu kontiem," viņš paskaidroja un piemetināja, ka Igaunijas kolēģi norādījuši, ka vācu banku klientu kontus krāpniekiem ir visvieglāk uzlauzt.
"Protams, mums pērn bijuši gadījumi, ka tiek uzlauzti banku konti ASV, Austrālijā, Nīderlandē un citviet, tomēr tie bija atsevišķi gadījumi, kamēr lielais vairums uzbrukumu tika vērsti pret Vācijas bankām. Tādējādi, ja pērn bija kopumā veikti 67 šādi naudas izkrāpšanas gadījumi, tad apmēram 60 bija vērsti pret Vācijas banku kontiem," uzsvēra Burkāns.
Speciālisti atzina, ka uzbrukumā hakeri nolaupa informāciju par klientu, kas viņiem tālāk garantē iespēju ar viltus identitāti ieiet klienta bankas kontā, piekļūt klienta naudai un veikt tās pārskaitījumus. Šādi krāpnieki parasti nezog lielas naudas summas. Parasti no viena konta uz jauniešu atvērtajiem kontiem tiek pārskaita nauda robežās no viena līdz sešiem tūkstošiem eiro.
"Vēl viena īpatnība – kā likums, pārskaitīšanai domātās summa nekad nav apaļas. Tās allaž ir dīvainas, piemēram, nevis 3000 eiro, bet 3085 eiro un 95 eirocenti. Vēlāk šī nauda tiek pārskaitīta uz savervēto cilvēku kontiem Latvijā vai citās valstīs. Noziedznieki, vervējot cilvēkus, kuri zagtajai naudai varētu atvērt kontus, viņiem parasti neatklāj, ka tos iesaista krāpšanā," norādīja Kontroles dienesta vadītājs.
Pēc viņa teiktā, naudas atmazgāšanas operācijām tiek izmantoti konti, kuri ir atvērti salīdzinoši nesen – pirms pusgada, mēneša vai pat vēl agrāk. Turklāt šajos kontos netiek skaitīta nedz alga, nedz citi jaunieša ienākumi. "Būtībā vienīgie darījumi ar šādiem kontiem ir izkrāptās naudas ieskaitīšana un tās izņemšana," paskaidroja Burkāns.
Bieži vien krāpnieki kontu īpašniekiem pat paziņo, kad uz kontu tiks skaitīta nauda, tāpēc jaunieši pastāvīgi sēž internetbankā un seko līdzi konta stāvoklim. Līdzko tiek ieskaitīta nauda, tā jaunietis ar cilvēku, kurš sarunājis konta izveidi, steidz uz bankomātu, lai to paņemtu, piebilda speciālisti.
"Diemžēl jāsecina, ka šādu darbību ir arvien vairāk, tāpēc gan Valsts policija, gan Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests brīdina gan pašus jauniešus, gan viņu vecākus – neatsaucieties uz šādiem it kā vilinošiem vieglas naudas pelnīšanas piedāvājumiem! Pirmkārt, šiem cilvēkiem nav nekādu ierobežojumu, ka viņi nevarētu iet uz bankām un atvērt paši savus kontus. Tomēr viņi nevēlas parādīties banku reģistros vai nonākt policijas redzeslokā. Tāpēc viņi zem sitiena paliek kādu citu. Tomēr, noziegumam nonākot atklātībā, jaunietim ir gan sabojāta biogrāfija, gan krimināllieta ar visām no tās izejošām sekām," uzsvēra Burkāns.
Runājot par to, kā naudas pārskaitīšanai domāto kontu īpašnieki tiek atrasti, viņš pastāstīja, ka daļa šādu cilvēku tiek meklēti starp agrāk tiesātām personām, kurām ir plašs paziņu loks. Otrs veids ir atrast dažus jauniešus, kuri šo informāciju nodos tālāk saviem draugiem un paziņām. Tieši jauniešu vidē šī informācija izplatās visātrāk, jo tas viņiem ir veids, kā piepelnīties. Dažkārt šie cilvēki tiek meklēti arī uz ielas, piemēram, krāpniekam pastaigājoties pa parku, kur viņš redz sēžam cilvēkus, kas uzskatāmi par pusklaidoņiem vai alkoholiķiem.
"Jau sen bankas ir iemācījušās saskatīt krāpnieciskos gadījumus. Tādējādi, ja kontu nāk vērt vaļā netīrs un nemazgājies cilvēks, bankas darbinieki šajā rakstā minēto un vēl citu iemeslu dēļ var atteikt atvērt kontu, taču atteikt konta atvēršanu no skata normālam jaunietim bankām nav pamata," klāstīja Kontroles dienesta priekšnieks.
Pēc viņa teiktā, no vienas puses, Latvijā strādājošās bankas ir tiesīgas aizdomu gadījumā ieskaitīto naudu klienta kontā iesaldēt, taču arī tas ir tikai tādā gadījumā, ja pienāk krāpšanas paziņojums no cietušā bankas. Savukārt, lai šāds paziņojums atnāktu no Vācijas bankas, cietušajam sākotnēji jāpamana, ka viņam ir nozagta nauda. Tādējādi šis process prasa vismaz divas līdz trīs dienas. Ja šo dienu laikā nauda nav izņemta, cietušajam, esot zināmiem nosacījumiem, to var atdot. Parasti gan ieskaitītā nauda Latvijas kontos tiek noņemta zibenīgi – pāris stundu laikā.
Kontroles dienests arī par šo krāpšanas risku brīdinājis Latvijas bankas un regulāri apmāca banku darbiniekus.
Runājot par to, kas ir šo krāpšanas shēmu organizatori, Kontroles dienesta un ekonomikas policijas pārstāvji norādīja – ja tās ir noziedzīgas grupas, tad hakeri parasti sēž Vācijā. Latvijā viņiem ir kolēģi, kuri vervē kontu īpašniekus un gādā, lai būtu, uz kurieni pārskaitīt naudu. Tiesa, paši organizatori Latvijā nekad neiet un nemeklē cilvēkus, un arī šajā darbā tiek iesaistīti starpnieki.
Pērn un šogad caur Latvijas banku kontiem tika pārskaitīti apmēram 200–300 tūkstoši eiro. Vācijā izkrāpto naudas summu apmērs ir daudz lielāks, turklāt šajā valstī izkrāptā nauda tiek pārskaitīta ne tikai uz Latvijas, bet arī Igaunijas un citu valstu bankām, pavēstīja speciālisti.
Burkāns atzina, ka par šādām naudas atmazgāšanas shēmām Latvijā vēl nav bijuši notiesājoši tiesas spriedumi, jo visas krimināllietas ir izmeklēšanas fāzē. Turklāt šīs lietas ir ļoti apjomīgas un ar plašu iesaistīto personu loku – tajās figurē 150–200 cilvēku.
Kontroles dienesta priekšnieks informēja, ka naudas atmazgāšana ir uzskatāma par sevišķi smagu noziegumu, lai arī legalizētās summas nav bijušas lielas. Ja šādā veidā caur banku kontiem tiek izņemti vairāk nekā 10 tūkstoši latu, par to konta īpašniekam draud cietumsods līdz 12 gadiem. Ja noziegums pastrādāts tikai vienu reizi par mazākām summām, saskaņā ar Krimināllikumu tiek piemērots cietumsods līdz trim gadiem ieslodzījumā vai arī naudas sods likumā noteikto minimālo mēnešalgu skaita apmērā. Savukārt par atkārtoti veiktām darbībām – cietumsods no trim līdz pat astoņiem gadiem cietumā.
Ja cilvēki šos noziegumus pastrādājuši grupā, par to draud cietumsods no trim līdz astoņiem gadiem. "Citiem vārdiem sakot, ja vienam jaunietim ir bijuši šādi konti, piemēram, divās līdz trīs bankās, par to arī draud brīvības atņemšana līdz astoņiem gadiem. Tāds pats sods draud, ja viens jaunietis šajās shēmās pierunājis iesaistīties savus draugus. Tas, pēc Krimināllikuma, jau ir kvalificējams kā noziegums grupā, tādējādi arī sods tiek piemērots kā par noziegumu grupā – līdz astoņiem gadiem ieslodzījumā," paskaidroja Burkāns.
Ekonomikas policijas pārstāvji arī vērsa uzmanību uz to, ka krāpnieki jauniešiem iestāsta, ka šādās darbībās nav nekā krimināla, taču tā nav. Arī paši iesaistītie jaunieši par to ir pārliecināti tiktāl, kamēr pie viņiem neierodas policija.