Kā aģentūru LETA informēja SPKC, šī gada 21.maijā notika ikgadējā poliomielīta uzraudzības komisijas sēde, kurā komisijas locekļi apsprieda poliomielīta epidemioloģisko situāciju pasaulē un uzraudzības pasākumus valstī.
Pretepidēmijas pasākumi ietver akūtas šļauganās paralīzes (AŠP) gadījumu uzskaiti, kur ārstiem ir liela loma savlaicīgi identificēt, izmeklēt un ziņot par gadījumiem.
Valstī tiek veikta arī enterovīrusu cirkulācijas uzraudzība vidē, monitorējot, laboratoriski izmeklējot, notekūdeņus no Latvijas pilsētu ūdens attīrīšanas stacijām, lidostas, kā arī no patvēruma meklētāju izmitināšanas centriem. Programmas mērķis ir nodrošināt poliovīrusu un citu enterovīrusu epidemioloģisko uzraudzību vidē, savlaicīgu to cirkulācijas atklāšanu un nepieciešamo preventīvo pasākumu veikšanu.
Latvija ir no poliomielīta brīva valsts un 2002.gadā ieguva Pasaules Veselības organizācijas apliecinājumu kā valsts, kura ir brīva no poliomielīta. Pēdējais poliomielīta saslimšanas gadījums Latvijā tika reģistrēts 1963.gadā, tomēr pasaulē aizvien cirkulē šis vīruss un endēmiskās valstis, kur joprojām tiek reģistrēts savvaļas poliovīruss, ir Afganistāna un Pakistāna.
Efektīvākā aizsardzība pret saslimšanu ar poliomielītu ir vakcinācija. Sākoties aktīvākai ceļošanas sezonai, aicinām vecākus ielūkoties bērnu vakcinācijas pasēs, lai pārliecinātos, ka saņemtas visas vecumam atbilstošās vakcinācijas saskaņā ar vakcinācijas kalendāru vai pirms došanās ceļojumā. Vakcīna pret poliomielītu bērniem ir iekļauta kombinēto vakcīnu sastāvā.
Bērniem, kas ceļo uz valstīm, kurās ir lielāks risks saslimt ar poliomielītu, jābūt vakcinētiem ar 4 vakcīnas devām, pirms izbraukšanas jāpabeidz rutīnas vakcinācija.
SPKC skaidro, ka poliomielīts ir akūta smaga infekcijas slimība, ko izraisa poliovīruss. Tas sagrauj nervu šūnas, kas aktivizē muskuļus, tādējādi var iestāties smaga neatgriezeniska paralīze vai pat nāve.
Infekcijas avots ir slims cilvēks vai cilvēks, kuram netiek novērotas slimības pazīmes, bet kurš ir infekcijas izraisītāja nēsātājs. Poliomielīta vīruss izplatās arī gaisa pilienu ceļā (slimniekam runājot, klepojot, šķaudot).
Slimības simptomi parasti parādās apmēram septiņu līdz desmit dienu laikā pēc inficēšanās, taču var parādīties arī no trešās līdz pat 35 dienai pēc inficēšanās. Visbiežāk infekcija norit bez simptomiem, 25% gadījumu infekcijai raksturīgi nespecifiski simptomi - drudzis, galvassāpes, slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā un / vai kakla sāpes.
Vīruss var izplatīties no gremošanas trakta uz centrālo nervu sistēmu un izraisīt meningītu jeb smadzeņu apvalku iekaisumu vai retos gadījumos, nervu bojājumu rezultātā - paralīzi (1% gadījumu). Poliomielīta izraisītas sekas var būt akūta šļauganā paralīze ar raksturīgu progresējošu ekstremitāšu muskuļu vājumu, kas var attīstīties līdz paralīzei. Tā ir vissmagākā poliomielīta komplikācija, jo var izraisīt neatgriezenisku invaliditāti vai nāvi.
Ja pēdējā laikā ir bijis ceļojums uz teritorijām, kurās poliomielīts nav pilnībā izskausts, vai pastāv aizdomas par inficēšanos, parādoties poliomielīta vīrusam raksturīgiem simptomiem, SPKC aicina nekavējoties vērsties pie ārsta.