Šovasar biju Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā, kur mobilo sakaru operators Bite Latvija kopīgi ar tehnoloģiju izstrādātājiem Ericsson publiskoja savus plānus un iespējas 5G tīkla attīstīšanai Latvijā un Lietuvā. Nupat esat iesnieguši sūdzību Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) ar prasību atcelt 5G frekvenču izsoļu noteikumus. Kas par lietu?
Stāsts sākās 2017. gadā, kad Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izsoļu noteikumi uzņēmumam Bite Latvija liedza piedalīties 3,6 gigahercu (GHz) frekvences izsolē. Šāda frekvence ir fundamentāli svarīga 5G tīkla attīstībai. To, starp citu, ir atzinis arī pats regulators. Proti, regulatoram ir zināms un iestāde labi saprot, ka zemākās frekvencēs nav iespējams tas ātrums un datu pārraides kvalitāte, ko var nodrošināt 3,6 GHz frekvence. Bite Latvija pieder elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs Unistars, kas jau pirms 20 gadiem ieguva lietošanas tiesības radiofrekvenču spektra joslai 3,6 GHz diapazonā. Tieši šo lietošanas tiesību dēļ SPRK izsoļu noteikumi liedza Bite Latvija piedalīties 2017. un 2018. gada valsts izsludinātajās 5G frekvenču izsolēs, tā faktiski radot ilūziju, ka Bite Latvija nākotnē 5G tīkla attīstīšanai varēs izmantot 3,6 GHz frekvenci, kuras lietošanas tiesības iepriekš jau bija ieguvis Unistars. Tā kā Bite Latvija nebija tiesību piedalīties izsolēs, pārējās 3,6 GHz frekvences tika izsolītas citu tirgus dalībnieku starpā.
Vēl aizvien nesaprotu, par ko sūdzības un pretenzijas, ja frekvence jums ir?
Mēs gribētu šo frekvenci izmantot Bite Latvija 5G tīkla attīstībai, bet tās lietošanas tiesības ir piešķirtas Bite Latvija pastarpināti piederošam uzņēmumam Unistars un, lai Bite Latvija varētu sākt 3,6 GHz frekvences izmantošanu, regulatoram tas ir jāatļauj! Regulatoram ir jāatļauj vienas grupas uzņēmumiem kopīgi izmantot 3,6 GHz frekvenci. Analoģijās runājot, esam vienas ģmenes locekļi, kuriem ir jāsaņem īpaša SPRK atļauja, lai sēstos pie kopīga vakariņu galda. Par pašas atļaujas prasīšanu un izsniegšanu mums iebildumu nav. Nepatīkami pārsteidz ilgais process un tā vilcināšana, kurai, mūsuprāt, attiecībā uz vienas grupas uzņēmumiem nevajadzētu notikt.
Kādas ir šīs atļaujas tirgus sekas? Vai tas kaut ko maina citiem tirgus spēlētājiem?
No konkurences viedokļa pilnīgi neko! Šim lēmumam nav nekādas ietekmes uz citiem tirgus dalībniekiem, jo runa ir par frekvenci, kuras lietošanas tiesības piešķirtas vienam no Bite Grupas uzņēmumiem.
Tas ir jūsu viedoklis vai arī esat prasījuši Konkurences padomei?
Esam vērsušies arī Konkurences padomē, un viņu viedoklis ir tāds pats. Proti, uzņēmumam Bite Latvija izmantojot Unistars piederošo 3,6 GHz frekvenci, tirgus konkurence netiek ietekmēta.
Ir vajadzīgs viens papīrs, uz kura rakstīts "atļaujam"? Tam teorētiski vajadzētu notikt pietiekami ātri...
Jā, tā mēs arī cerējām šā gada vasarā. Patlaban varu pateikt, ka atļauju gaidām jau no augusta sākuma. Tie ir pilni četri mēneši! Maksimums viena mēneša vietā izskatīšanas periods ir pagarinājies līdz četriem mēnešiem. Nesen izskatīšanu pagarināja līdz 27. decembrim, un tikko ir izsludināts vēl nākamais pagarinājums līdz 2023. gada 24. februārim, ko regulators skaidro ar nepieciešamību konsultēties ar citiem tirgus dalībniekiem. Proti, tirgus dalībniekus, kurus šis lēmums nekādi neietekmē, izjautās par to, kā viņiem šāds lēmums patīk.
Sūdzība ir tikai kavēšanās dēļ?
Gribu uzsvērt, ka Bite Latvija piederošajam uzņēmumam Unistars jau ir 3,6 GHz frekvence – tās lietošanas tiesības uzņēmums no valsts ieguva pirms 20 gadiem. Šī iemesla dēļ Bite Latvija tika liegts piedalīties 2017. un 2018. gada SPRK organizētajās frekvenču izsolēs, kur tika izsolītas arī atlikušās 3,6 GHz frekvences. Taču tagad tas, ka 3,6 GHz frekvences lietošanas tiesības jau kopš 2017. gada ir piešķirtas mūsu uzņēmumam Unistars, ir kļuvis par problēmu.
Saprotiet, viss izskatās vairāk nekā absurdi! Jau 2017. gadā regulators konstatēja, ka mums konkrētā frekvence ir, un tieši tas ir bijis pamats liegumiem piedalīties izsolēs. Mums ir nepieciešama tikai atļauja kopīgi izmantot frekvenci starp grupas uzņēmumiem. Šīs atļaujas izsniegšana, maigi izsakoties, ir ievilkusies, un mums nav ne mazākās nojausmas par termiņu, kad tas varētu notikt. Tik dinamiskā industrijā kā telekomunikācijas šis gaidīšanas process būtiski ietekmē Bite Latvija konkurenci, un tas arī ir sūdzības pamats.
Ja tomēr atļauja netiek dota?
Pieļaujot šādu scenāriju, mēs regulatoram prasām atsaukt 2017. un 2018. gada izsoļu rezultātus, rīkot šīs izsoles atkārtoti un pieļaut arī Bite Latvija dalību tajās. Proti, mums vismaz ir jābūt iespējai iegādāties 3,6 GHz frekvenci, ja nevaram lietot to, kuras lietošanas tiesības piešķirtas mūsu grupas uzņēmumam. To arī norādām regulatoram iesniegtajā sūdzībā.
Es labi atceros, ka vasarā Bite Latvija solīja klientiem 5G internetu, tostarp konkrētās vietās Latvijā. Kādas ir lēmuma vilcināšanas sekas uzņēmumam?
Jau šobrīd mēs runājam par tūkstošiem klientu, kas nevar sākt lietot virkni pakalpojumu, ko cerējām viņiem nodrošināt. Mums kā kompānijai tas nav tikai solījums, ko devām klientiem un sabiedrībai kopumā, – tā ir atbildība par Latvijas kā valsts tehnoloģisko izrāvienu. Mēs jau esam sākuši aktīvi investēt, un piecu gadu laikā tie būs vairāk nekā 70 miljoni eiro. Esam jau uzbūvējuši vairāk nekā 100 bāzes staciju, kas var izmantot 5G tīklam piemērotās frekvences. Bet, kamēr mums nav SPRK atļaujas, kas tiek nepamatoti ilgi vilcināta, mēs nevaram testēt jaunās tehnoloģijas, ko esam uzstādījuši.
Es tomēr nespēju pieņemt, ka jums nav pat nojausmas, kad būs lēmums.
Viss atgādina tādu kā iestrēgšanu laikā vai lēmumu laika cilpā. Tā ir fantastika, kuru mēs piedzīvojam praktiski, un tas nemaz nav fantastiski. Ir skaidrs, ka mūsu rīcībā pašreiz esošo frekvenču lietošanas atļaušana tirgus konkurencē neko nemainīs. Savukārt, ja atļaujas nav, tiek iesaldētas milzīgas ārvalstu investora investīcijas. Turklāt tas notiek laikā, kad ikviena pasaules valsts dara visu iespējamo, lai tās ekonomiku pozitīvi ietekmētu dažādi infrastruktūras attīstības projekti. Regulatoram vēl vairāk ievelkot atļaujas izsniegšanas vai neizsniegšanas jautājumu, tiek mākslīgi veidota krīze telekomunikāciju nozarē. Un runa nav tikai par mums kā vienu no operatoriem, runa ir par nozari, Latvijas tirgu un sabiedrību kopumā.
Kādus riskus saskatāt?
Mēs redzam, ka šis lēmums veido duopolu Latvijas telekomunikāciju tirgū. Līdz šim Latvijas tirgū ir bijusi sīva konkurence, trim līdzvērtīgiem spēlētājiem sacenšoties par klientiem, piedāvājot pēc iespējas labāku cenu un labāku pakalpojumu grozu. Mēs kā uzņēmums esam gatavi investēt un to darām, taču šī lēmuma gaidīšana to negatīvi ietekmē un līdz ar to – kropļo tirgus konkurenci. Tas faktiski nozīmē, ka Latvijas tirgū neieplūdīs desmitiem miljonu eiro lielas investīcijas, kas ir jo īpaši būtiski šobrīd, kad mūsu ekonomika piedzīvo virkni izaicinājumu.
Vai Bite Latvija nav iespējas izmantot citas frekvences 5G tīkla nodrošināšanai?
Kad runājam par 5G tīklam nepieciešamajām frekvencēm, ir jautājums par to, kāda frekvence var nodrošināt atbilstoša apjoma datu pārraidi un ātrumu – jo frekvence ir augstāka, jo datu pārraides iespējas aug. Tādēļ, vienkāršiem vārdiem runājot, tās iedala 5G frekvencēs un 4G frekvencēs. Mums ir 700 MHz frekvence – tā ir zema frekvence, nodrošina labu pārklājumu, bet tajā pašā laikā tai ir daudz zemāki iespējamie datu pārraides ātrumi. Tādēļ, domājot par pakalpojumu kvalitāti, mums ir nepieciešama 3,6 GHz frekvence. Arī pats regulators ir atzinis – tieši šīs frekvences pieejamība ir kritiski nozīmīga 5G tīkla attīstībai. Tātad tas nav tikai mūsu tehniķu viedoklis vai bērnišķīga iedoma, tas ir arī regulatora viedoklis. Tajā pašā laikā, skaidri saprotot, ka jebkuram no operatoriem 5G tīkla attīstībai ir akūta nepieciešamība pēc augstas frekvences, t. i., 3,6 GHz frekvences, Bite Latvija šobrīd nav iespējas izmantot to, kas ir uzņēmuma īpašumā. Noslēgumā, atbildot uz jūsu jautājumu par citām frekvencēm vai citiem frekvenču diapazoniem – tādi ir, tomēr nav pielietojami konkrētā pakalpojuma kvalitatīvai nodrošināšanai. Tikmēr 3,6 GHz frekvence ir ne vien būtiska 5G attīstībai, bet arī ierobežots valsts resurss, kas jāizmanto pilnvērtīgi, sniedzot sabiedrībai maksimālu labumu.
Jau pieminējāt duopolu, proti, situāciju, kad vienam no trim lielajiem telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem, t. i., jums, tiek būtiski mazinātas iespējas darboties tirgū. Vai patiesi situācija ir tik nopietna?
Viens no iemesliem, kādēļ sniedzām sūdzību regulatoram, ir tas, ka mums ir simtiem tūkstošu klientu, kuriem esam gatavi nodrošināt pakalpojumu, bet tas tiek apdraudēts regulatora lēmuma kavēšanās dēļ! Mēs nerunājam par 100 cilvēkiem! Tie ir vairāki simti tūkstošu klientu, gan privātie patērētāji, gan uzņēmumi, kuri nesaņem pašas jaunākās un daudzsološākās tehnoloģijas sniegtās iespējas, kuras varam nodrošināt. Tieši šī situācija, kad divi citi tirgus dalībnieki tiek nostādīti labākā situācijā nekā mēs, arī virza tirgu uz duopola stāvokli. Skaidrs, ka, konkrētajā pakalpojumā iztrūkstot vienam tirgus dalībniekam, konkurence mazinās. Jau vēsturiski Bite Latvija bija tā kompānija, kas, ienākot tirgū, saasināja konkurenci, no kuras ieguva patērētāji. Telekomunikāciju nozarē veiksmīga un ātra inovāciju ieviešana vienmēr ir bijusi konkurētspējas pamats – šobrīd tā ir 5G ieviešana.
Šis ir kritisks brīdis, jo 5G ir inovāciju dzinulis! Mēs uzlabojam savu tīklu, padarot to daudz modernāku, spējīgāku! Proti, mūsu vēlme ir dzirdēt regulatora atļauju strādāt tik ātri, cik vien iespējams, lai Latvija un tās cilvēki var izmantot iespējas, ko piedāvā 5G tīkls
Man kā ierindas patērētājam, kas ikdienā lieto 4G tīklu, skatās video, sūta epastus, īsāk – patērē pietiekami daudz mobilā interneta ik dienu, neliekas, ka vajadzētu vēl lielāku tā darbības ātrumu. Vai nevar vēl pusgadu pagaidīt? Vai tiešām kompānijām, biznesam tas ir būtiski jau šodien?
Jā, biznesa klientiem tas ir visbūtiskāk, tomēr tas ir nozīmīgi arī ierindas patērētājiem – kā jums. Liela ātruma internets, augstas kvalitātes televīzija – tās ir tikai dažas no lietām, ko varam piedāvāt. 5G un ātrs internets paaugstinās konkurenci arī citās nozarēs, jo mēs sniedzam pamatpakalpojumu, kuru var izmantot citi komersanti.
5G ietekme uz konkurenci tirgū ir daudzpakāpju, ar kumulatīvu efektu. Biznesam tās ir gan ātras, gan stabilas datu pārraides iespējas ar lielu kapacitāti. Protams, biznesā šīs 5G tehnoloģijas nepieciešamība ir daudz lielāka nekā ierindas patērētāju dzīvē, bet ne jau tāpēc, ka vajadzība kādam būtu mazāka.
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, regulatora lēmums ietekmē konkurenci ļoti plašā tirgus segmentā, kā arī citu uzņēmēju, dažādu nozaru iespējas. Protams, palielināsies konkurence arī starp fiksētā tīkla piedāvātājiem, jo 5G tehnoloģija "noliek" bezvadu un optisko internetu vienā kvalitātes līmenī. Tātad uz spēles liktas gan iespējas patērētājiem, gan lielāka konkurence, gan neaptveramas inovāciju iespējas visdažādākajās tautsaimniecības nozarēs.
Vēl nesen runāju ar Kasparu Bulu kā Bite Latvija vadītāju, šobrīd saruna notiek ar jums un uzreiz par sūdzībām un 5G ieviešanas šķēršļiem. Vai Bite Latvija vadītāja maiņa ir saistīta ar regulatora lēmumiem un 5G ieviešanas šķēršļiem?
Noteikti nē! 5G stratēģija ir ilgtermiņa pasākums, kas notiek visā uzņēmumā. Proti, Bite ir ļoti skaidra 5G attīstības stratēģija, kas nekādi nav atkarīga no personālijām. Regulatora lēmuma kavēšanās ir jau četrus mēnešus, bet mūsu plāni par 5G ieviešanu top vairāku gadu garumā. Kā jau teicu, gan Lietuvā, gan Latvijā mūsu bāzes stacijas ir aprīkotas ar 5G apraides iekārtām. Tikai Latvijā iekārtas gaida SPRK ieslēgšanas atļauju
Kādi ir jūsu izaicinājumi vai mērķi, sākot vadīt Bite Latvija šogad?
Protams, katram uzņēmuma vadītājam ir uzdevumi un mērķi, kas jāsasniedz. Patlaban 5G ieviešana ir uzdevums nr. 1, jo tas ievada jaunu ēru mobilajos sakaros, kas paredz veselu virkni dažādu iespēju un pakalpojumu. Jau tuvākajos mēnešos un gados Bite piedāvājumu portfelis būs daudz plašāks. Un atkal jau jāsaka, ka piedāvāt kvalitatīvu interneta televīziju vai filmu kanālu var daudz labāk, ja nav pārraides kapacitātes izaicinājumu. Proti, 5G ir nepieciešams tūdaļ! Tāds arī ir mans uzdevums.
Jau sacījāt, ka Lietuvā 5G tīkla ieviešana sākusies. Ievērojot, ka esat no Lietuvas, vai varat salīdzināt ar Latvijā redzēto, kas atšķiras?
Lietuvas un Latvijas attīstības plāni tika iecerēti kā paralēli notiekoši projekti. Proti, kā Lietuvā, tā Latvijā no Bite puses tika darīts viss, lai 5G tīklu varētu sākt ieviest. Lietuvā Bite to uzsāka darīt tikai pirms dažiem mēnešiem. Lietuvā komercializācija notiek ļoti veiksmīgi un pakalpojums ir pieprasīts. Latvijā diemžēl ir atļaujas gaidīšana. Salīdzinot Bite Latvija ar Lietuvu, tad Lietuvā kompānijai ir daudz lielāks biznesa klientu portfelis. Latvijā tas ir strauji augošs. Caurmērā, raugoties no kompānijas pozīcijām, būtisku atšķirību darbībai katrā valstī kompānijai nav. Raugoties no birokrātisko prasību viedokļa, es ceru, ka mums izdosies Latvijā kļūt ātrākiem, enerģiskākiem un aktīvākiem tirgus spēlētājiem. Proti, runa nav tikai par Bite Latvija iespēju ierobežošanu, bet tas ir stāsts par Latvijas ekonomikas attīstības iespējām, par visiem uzņēmumiem, kuri varētu saņemt jauno piedāvājumu. Ja vēl aizvien ir vecais ātrums, kapacitāte, kvalitāte, cietējs jau ir klients. Zināmā mērā tiek kavēts visas valsts tehnoloģiskais izrāviens.
Aruns Mickevičs
- Kopš 2022. gada jūlija Bite Latvija ģenerāldirektors
- 2016.–2022. g. Bite Lietuva mārketinga direktors
- 2014.–2016. g. Bite Lietuva privātpersonu priekšapmaksas un pēcapmaksas segmentu vadītājs
- 2013.–2014. g. Bite Lietuva privātpersonu segmenta vadītājs
- 2011.–2013. g. Bite Lietuva stratēģisko projektu vadītājs
- 2009.–2011. g. Bite Lietuva vecākais produktu vadītājs
- 2007.–2009. g. Bite Group produktu vadītājs