Savukārt SPRK padomes locekļa amatos tiek virzīti ekonomikas ministres biroja vadītājs, bijušais Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Gatis Ābele, EM Enerģētikas departamenta direktore Rota Šņuka, bijušais Latvijas Pasta valdes loceklis un bijušais Privatizācijas aģentūras padomes loceklis Imants Mantiņš, kā arī Konkurences padomes analītiskā departamenta direktors Intars Birziņš.
Līdzšinējā SPRK vadītāja Valda Lokenbaha un Irkļa amatu pilnvaru termiņš beidzas šā gada 25.februārī. Savukārt pārējo SPRK padomes locekļu - Andra Aniņa, Ineses Ikstenas un Ginta Zeltiņa - pilnvaru termiņš beigsies šā gada 2.jūlijā.
EM ieskatā Irklis ir labs SPRK vadītāja amata kandidāts, ņemot vērā viņa līdzšinējo pieredzi SPRK padomes locekļa amatā, nepieciešamās zināšanas un prasmes, lai uzņemtos regulatora vadību, kā arī gatavību virzīt uz attīstību vērstas pārmaiņas. Irklis savulaik bijis partijas Pilsoniskā savienība (PS) valdes loceklis un 10.Saeimas vēlēšanās startēja no Vienotības saraksta, kā arī 2009.gadā no PS saraksta kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
Ābele amatam tiek virzīts, ņemot vērā viņa līdzšinējo darba pieredzi EM vadošajos amatos un Latvijas pārstāvniecībā Pasaules tirdzniecības organizācijā. Ābele 12.Saeimas vēlēšanās kandidēja no Zaļo un zemnieku savienības saraksta.
EM virza Mantiņu SPRK padomes locekļa amatā, ņemot vērā viņa līdzšinējo darba pieredzi Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgu kapitālsabiedrību uzraudzības un izpildinstitūcijās, kā arī novērtējot viņa prasmes un izglītību. Mantiņš daudzus gadus bija apvienības NA pārstāvis Privatizācijas aģentūras padomē un "tēvzemiešu" kontrolēto nozaru uzņēmumos.
Šņuka tiek virzīta amatam, ņemot vērā viņas līdzšinējo darba pieredzi EM un zinātniskajā darbā. Bet Birziņš tiek virzīts amatam, ņemot vērā viņa līdzšinējo darba pieredzi Konkurences padomē, tās analītiskajā darbā un tiesu praksē.
Iepriekš SPRK vadītāja amata kandidāts Irklis aģentūrai LETA ieskicēja regulatora vienus no atbildīgākajiem un svarīgākajiem uzdevumiem tuvākajos gados. Lielākoties tie būs saistīti ar iecerēto dabasgāzes tirgus atvēršanu.
"Regulatora pienākums būs uzraudzīt pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora nodalīšanas procesu, vērtēt tā atbilstību likumam un sertificēt jaunizveidoto un nodalīto uzņēmumu atbilstoši Eiropas Savienības prasībām. Vienlaikus SPRK būs gan jāpiedalās ar tirgus darbību saistītu normatīvo aktu izstrādē, gan arī pašam jāsagatavo un jāpieņem vairāki ar dabasgāzes tirgu saistīti normatīvie akti. Ļoti svarīgi būs jau no pirmās atvērta tirgus darbības dienas nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret visiem tirgus dalībniekiem, sekmēt konkurenci un patērētāju tiesības izvēlēties sev atbilstošākos tirgus piedāvājumus," informēja Irklis.
Tirgus uzraudzība tiks turpināta arī elektroenerģijas nozarē, kur arvien lielāku nozīmi un ietekmi uz cenām ieņem pārrobežu elektroenerģijas plūsmas, tādēļ, pēc Irkļa domām, jāstiprina sadarbība un vienoti uzraudzības mehānismi ar Baltijas un Skandināvijas valstu regulatoriem un Eiropas regulatoru sadarbības aģentūru.
"Jāīsteno līdz šim sekmīgais darbs elektronisko sakaru nozarē, kur līdzšinējie regulatora lēmumi, kas saistīti ar starpoperatoru tarifiem, īpašām saistībām dominējošiem tirgus dalībniekiem un kvalitātes uzraudzību, ir sekmējuši augstu konkurences līmeni, augstu pakalpojumu kvalitāti un vienlaikus vienas no zemākajām sakaru pakalpojumu cenām Eiropā," stāstīja Irklis.
Pēc Irkļa domām, arī jāturpina darbs pie tarifu metodiku pilnveidošanas, ieviešot metodes, kas ļauj precīzāk novērtēt neefektīvu komersantu darbību un konstatēt nepamatotas izmaksas. Vienlaikus jārada motivējošs regulējums, kas radītu stimulus komersantiem pilnveidot darbību, uzlabojot efektivitāti, pakalpojumu kvalitāti un vienlaikus samazinot izmaksas vai ierobežojot to pieaugumu.
"Lai arī komunikācija ar sabiedrību un pakalpojumu sniedzējiem pēdējos gados ir ievērojami uzlabojusies, regulatora darbību ir iespējams padarīt vēl atklātāku, pēc iespējas nodrošinot brīvi pieejamu un publisku informāciju ikvienam interesentam ērtā un pārskatāmā veidā. Šāda informācija noteikti būtu papildināma ar analītiskiem vērtējumiem par norisēm tirgos un monopoluzņēmumu darbības rādītājiem," uzskata Irklis.
Vispirms par minēto kandidātu iecelšanu amatos jālemj valdībai, bet gala lēmumu pieņems Saeima.
Jau ziņots, ka EM izsludinātajā konkursā uz SPRK priekšsēdētāja amatu pieteicās seši pretendenti, savukārt uz SPRK četriem padomes locekļu amatiem pieteicās 27 pretendenti, tajā skaitā pieci pretendenti pieteicās arī uz regulatora vadītāja amatu, aģentūru LETA informēja ministrijā.
SPRK priekšsēdētāja un viena padomes locekļa amata pienākumu izpilde tiks sākta pēc 2016.gada 25.februāra, savukārt trīs padomes locekļu amata pienākumu izpilde tiks sākta pēc 2016.gada 2.jūlija, kad beigsies pilnvaru termiņš pašreizējiem padomes locekļiem.
Kā liecina LETA arhīva informācija, kopš 2011.gada februāra SPRK padomes priekšsēdētājs ir Valdis Lokenbahs. Padomes locekļi ir Andris Aniņš, Inese Ikstena, Rolands Irklis un Gints Zeltiņš, liecina informācija SPRK mājaslapā.
Jau ziņots, ka daļa pašreizējo SPRK padomes locekļu atkārtoti kandidēja uz amatiem, bet daļa pagājušā gada nogalē vēl nebija pieņēmusi lēmumu.
(papildināta visa ziņa)